Kultūras ministrs Ints Dālderis: "Cēsu Mākslas festivāls vairāku gadu laikā ir attīstījies un kļuvis par nozīmīgu starptautisku pasākumu, kas orientēts uz laikmetīgās kultūras un mākslas formu izpausmēm. Man ir bijis tas gods piedalīties šajā festivālā gan kā individuālam mūziķim, gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadītāja statusā. Manuprāt, Mākslas festivāla norise Cēsīs mudina arī pārējās pilsētas radošā un kultūras aktivitātēm piesātinātā veidā identificēt sevi Latvijas kultūras kartē. Viennozīmīgi šāda pasākuma ikgadēja norise rada augstu pievienoto vērtību dzīves videi pilsētā un sniedz būtisku pienesumu ekonomikai."
„Esam gandarīti, ka šogad, neskatoties uz saspringto finansiālo situāciju valstī, festivāls var notikt gandrīz tikpat plašā apjomā, kā iepriekšējos gados. Tieši pateicoties valsts mērķfinansējumam profesionālās mākslas popularizēšanai reģionos un stabilajiem festivāla sadarbības partneriem jau trešo gadu – festivāla patronam SEB bankai, AS „Kolonnai” kā arī festivāla jaunajam atbalstītājam – SIA „Latvijas Mobilais Telefons” varam atkal piedāvāt ļoti kvalitatīvu festivāla programmu ar jauniem, oriģināliem darbiem gan vizuālās mākslas, gan mūzikas un teātra sadaļā. Tas ir apliecinājums tam, ka Latvijā kultūrpolitika ir tālredzīga un ir stabilas kompānijas, kuras joprojām grib un var atbalstīt profesionālās mākslas aktivitātes,” stāsta festivāla direktors Juris Žagars. “Savukārt Cēsu domes finansējums, kas likumsakarīgi šogad ir trīs reizes mazāks kā iepriekš, paredzēts atklāšanas pasākuma – Leonarda Bernsteina mūzikla Wonderfull Town – tiešraides nodrošināšanai Cēsu centrālajā laukumā, lai cēsnieki un viesi to varētu vērot bez maksas. Vēl būtiski, ka festivāla atklāšanas diena sakrīt ar pilsētas svētkiem,” piebilst J. Žagars.
Festivāla atklāšanas dienā 25. jūlijā Cēsu Alus brūzī tiks atvērta Laikmetīgās mākslas izstāde „Mūslaiku varoņi”, kurā līdz 30. augustam būs iespēja apskatīt Ojāra Pētersona, Monikas Pormales, Antas un Ditas Penču, Jāņa Garanča, Kristīnes Plūksnas, Kaspara Podnieka, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, kā arī Igaunijas mākslinieku Kaido Oles (Kaido Ole), Marko Mētamma (Marko Mäetamm), Raula Kellera (Raul Keller) jaunākos darbus.
„Festivāla vizuālās mākslas izstādes mērķis vienmēr ir bijis parādīt skatītājiem mūsdienu vizuālās mākslas izpausmju un valodas kopumu, sniedzot iespēju ieraudzīt šodienas vizuālās mākslas ainu. Šogad to mēģināsim parādīt caur „Mūslaiku varoņu” prizmu. Māksla gadsimtiem ilgi ir nodarbojusies ar varoņtēlu radīšanu un glorificēšanu. Tehnoloģiju attīstība 20. gadsimta gaitā zināmā mērā laupīja vizuālajai mākslai tās manipulatora pirmtiesības, jo varoņtēlu tiražēšanu pārņēma kinematogrāfs, prese un televīzija. Neskatoties uz to, varoņu radīšana vizuālajā mākslā joprojām ir aktuāla tēma,” stāsta izstādes kuratore Daiga Rudzāte.
Festivāla atklāšanas dienas vakarā plkst. 20.00 tiek piedāvāts Leonarda Bernsteina pasaulslavenais mūzikls Wonderful Town („Brīnišķīgā pilsēta”) izcilu mūziķu izpildījumā. Uzvedumā piedalīsies solisti Pretija Jende no Dienvidāfrikas, Ieva Parša, Intars Busulis, kā arī jauniešu koris „Kamēr…”, kamerorķestris Sinfonietta Rīga un City Jazz Band. Iestudējuma muzikālā vadība būs diriģenta Normunda Šnē rokās, bet režiju veidos Viesturs Kairišs. Izrādē tiks iesaistīti arī Cēsu amatierkori. Mūzikls tiks atskaņots Kultūras centrā, taču ir padomāts arī par tiem, kuri vietu trūkuma dēļ nevarēs tur atrasties, -pilsētas centrālajā laukumā paredzēts slēgt satiksmi un uzbūvēt skatuvi, lai uz lielā ekrāna mūzikla tiešo translāciju varētu vērot visi interesenti. Iespējams, ka dažbrīd darbojošās personas parādīsies tur arī klātienē. Mūzikla Wonderful Town pamatā ir patiess notikums – divu Ohaio pavalstī dzimušu māsu sapnis par lielpilsētu, kas neticamā kārtā iemiesojies stāstā ar laimīgām beigām. Klausītājus gaida skaistas melodijas, asprātīgs librets un dinamiska notikumu virkne, kas dos iespēju iejusties 30. gadu Amerikā.
Lai jaunajiem fotogrāfiem dotu iespēju parādīt savu talantu un iemaņas nopietnā kultūras projektā, Cēsu mākslas festivāla ietvaros Cēsu pilsētvidē – Vienības laukuma namu logos būs skatāms foto projekts „Absolventi“. Foto projekta „Absolventi“ ietvaros deviņi jaunie Latvijas fotogrāfi (Romans Drits, Edgars Kaplers, Alise Kmina, Stanislavs Olehno, Ivo Pauls, Vladlena Sevelova, Jeļena Spasova, Marija Sribna, Laura Vancāne) dokumentēja Cēsu skolu absolventus pēdējo mācību dienu laikā. Projekta rezultātā apmēram 50 labākās fotogrāfijas tiks atlasītas izstādei un lielformāta krāsainu izdruku veidā eksponētas Vienības laukuma namu logos, piedāvājot jauno fotogrāfu skatījumu uz jauniešiem tieši pirms „lielās dzīves“ sākuma. Foto projekts pilsētvidē būs skatāms no 25. jūlija līdz 30. augustam.
Turpinot Cēsu mākslas festivāla un Valmieras drāmas teātra (VDT) sadarbību, 8. augustā Cēsu Alus brūža teritorijā notiks pirmizrāde, ko Valmieras teātrī iestudē gruzīnu dramaturgs un režisors Otars Bagaturija. Viņa luga „Karalis Līrs nabagmājā” ir stāsts par ļaudīm, kuri savas dienas vada veco ļaužu pansionātā un iestudē Šekspīra traģēdiju „Karalis Līrs”. Gluži kā slavenajā gruzīnu kino šeit smiekli un asaras sadzīvo līdzās. Šī Otara Bagaturijas luga iestudēta piecos Gruzijas teātros, tulkota slovāku, turku un tagad arī latviešu valodā.
Turpinot Gruzijas tēmu, festivāla ietvaros otrdienās un trešdienās plkst. 22.00 Cēsu Jaunās pils dārzā tiks izrādīta Gruzijas filmu programma. Gruzijas kino programmai veltīti seši vakari – 28. un 29. jūlijs un 4., 5., 11. un 12. augusts, kad tiks piedāvāta gan Gruzijas kino klasika, gan pēdējo gadu mākslas un dokumentālās filmas. Filmu programmu sastādījis Gruzijas filmu producents un režisors Iraklijs Bagaturija.
Savukārt Cēsu Izstāžu namā no 8. augusta līdz 6. septembrim būs skatāma gleznotāja Borisa Bērziņa (1930–2002) darbu izstāde „Svētki”. „Tikšanās ar Borisu Bērziņu – latviešu glezniecības dižmeistaru un leģendāro personību – vienmēr ir svētki,” uzskata izstādes kuratore Laima Slava. Izstādē Cēsīs būs apskatāmas Borisa Bērziņa gleznas un zīmējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības krājumiem, kā arī no privātkolekcijām. Skatītājiem būs iespēja paviesoties arī Borisa Bērziņa darbistabā, apsēžoties pie viņa dažādām mapēm, grāmatām un darba materiāliem nokrautā galda, ieklausīties mākslinieka runā, vērot viņu Andreja Granta fotogrāfijās, kā arī dažādu laiku filmās un videomateriālos.
Festivāla mūzikas programmu sagatavojuši Indra Lūkina un Arturs Maskats, un tajā šogad iekļauti seši koncerti. „Trešā Cēsu mākslas festivāla mūzikas programma ir veidota, saglabājot agrāk iedibinātos pamatprincipus – parādīt klausītājam izcilākos Latvijas mūziķus un mākslinieciskos kolektīvus un repertuārā iekļaujot gan klasikas, gan mūsdienu mūzikas spilgtus opusus, kā arī īpaši festivālam rakstītus jaundarbus. Šogad dzirdēsim kamerorķestri Sinfonietta Rīga Normunda Šnē vadībā, Vidzemes kamerorķestri Andra Veismaņa vadībā, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Mārtiņa Ozoliņa vadībā, kvartetu RIX, pasaules slavu guvušo tenoru Aleksandru Antoņenko, dziedātājus Pretiju Jendi no Dienvidāfrikas, Sonoru Vaici un mūsu jaunos un talantīgos Ievu Paršu un Intaru Busuli, trīs jaunus daudzsološus starptautisko konkursu laureātus – pianistus Andreju Osokinu un Antonu Ļahovski, kā arī saksofonistu Oskaru Petrauski. Šī festivāla īpašie viesi, pateicoties ilggadējā festivāla patrona SEB bankas atbalstam, būs Stokholmas Karaliskā filharmoniskā orķestra trombonu kvartets, kas uzstāsies ar koncertprogrammu 9. augustā,” stāsta I. Lūkina. Festivālā tiks atskaņoti divi jaundarbi – Andra Dzenīša Sat Nam un jauno latviešu komponistu programma „Ugunszīme”.
„Mākslas festivāla veiksmīgā norise iepriekšējos gados bija arī viens no faktoriem, kas kļuva par pamatu lēmumam Cēsīm izvirzīt savu kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai 2014. gadā. Žūrijas pārstāvji no Eiropas ieradīsies Cēsīs augusta beigās, tādēļ dažus festivāla notikumus (laikmetīgās mākslas izstādi „Mūslaiku varoņi”, foto projektu „Absolventi un Borisa Bērziņa darbu izstādi „Svētki”) esam ieplānojuši izrādīt ilgāk – līdz augusta beigām, lai arī žūrijas pārstāvjiem dotu priekšstatu par Cēsu potenciālu,” stāsta festivāla direktors Juris Žagars.
Cēsu Mākslas festivālu rīko Cēsu Pils ģilde. Šogad festivāla finansējumu veido LR Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, SEB bankas, AS „Kolonna”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un Cēsu pilsētas domes atbalsts.
Biļetes uz festivāla pasākumiem „Biļešu Paradīzes” un Cēsu Kultūras centra kasēs sāks tirgot no 15.jūnija.
Sekojiet informācijai www.cesufestivals.lv