Silva Linarte atzīst, ka gleznošana ir neizdibināms un nejaušs process, kurā nav ne jautājumu, ne atbilžu, vien radošs process, tā ir pozitīvo emociju sastāvdaļa. Tieši tādi ir arī mākslinieces darbi šajā izstādē – harmoniski, līdzsavaroti, ar pozitīva prieka sajūtu piepildīti.
Silva Linarte ar krāsām it kā spēlē viņai vien zināmu spēli, bet, esot šo gleznu ieskāvumā, nevilšus gribas spēlēties līdzi – ar domām un sajūtām.
Silva Linarte (dz. Skrinda) dzimusi 1939.gada 26.februārī Daugavpils rajonā skolotāja ģimenē. 1941.gada 14.jūnijā Skrindu ģimeni izveda uz Sibīriju, tāpēc bērnību un skolas gadus viņa pavadījusi Krasnojarskas novadā.
Atgriežoties Latvijā, 1961.gadā absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas interjera nodaļu, 1977.gadā - Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu, iegūstot gleznotājas kvalifikāciju.
Strādājusi par pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, tad Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiālē, vēlāk atkal Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur nostrādā 25 pedagoģiskā darba gadus.
Kad Latvija atguva valsts neatkarību, Silvija Linarte, cienot Sibīrijā palikušo vecāku piemiņu, atgriezās tēva dzimtas mājā "Skrindas" Daugavpils rajona Kalupes pagastā. Atsāka pedagoģisko darbu Daugavpils mākslas vidusskolā "Saules skola" un 8 gadus pildīja Daugavpils pilsētas galvenās mākslinieces pienākumus.
Izstādēs piedalās kopš 1965.gada, personālizstādes bijušas Madonā (1979) un Rīgā (1982). Vairāki darbi atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, Vācijā, ASV un Ķīnā.
Vienlīdz augstu vērtē priekšmetisko, kā arī bezpriekšmetisko glezniecību.
Attēlā: Silva Linarte. Dzeltenais gadalaiks, 2009 A.Bondarenko foto
