Izstāžu zālē "D.FAB" skatāma tēlnieces un mākslinieces Solveigas Vasiljevas personālizstāde "Asinsaina"

Māksliniece Solveiga Vasiļjeva ir unikāls talants Latvijas mākslā. Viņas daudzpusīgā darbība aizsākās 1977. gadā, kad tūlīt pēc RTU Arhitektūras fakultātes (1972-1978) beigšanas viņa pievērsās aktīvai izstāžu dzīvei. Astoņdesmitajos gados viņa sāka strādāt kā tēlniece, veidoja granīta, marmora un bronzas skulptūras.

Ar deviņdesmitajiem gadiem Solveigas Vasiļjevas daiļradē nozīmīgi kļuva sirreālisma principi, kurus viņa realizēja bronzas skulptūrās. Pakāpeniski, sākot ar 1994. gadu Vasiļjevas personālizstādi Dieva smaids, mākslinieces tēlniecības periods transformējās telpiskos objektos un lielformāta zīmējumos. Autori sāka interesēt pasaules un Visuma attiecības, kuras viņa vizuāli rādīja kā gaisa, gaismas un matērijas telpiskās, vieliskās un enerģētiskās īpašības, zīmējot tās plaknē, kā arī veidojot tēlnieciskus trīsdimensiju objektus metālā, kas skatītājus pārsteidza ar gaismas atspulgu spēlēm. Šos paņēmienus māksliniece attīstīja savās personālizstādēs Dieva smaids (1994), Cita pasaule (1996), Virs Peru (1998), Ceļā (1999), Struktūras(2000), Mākoņa anatomija (2000), Puķes (2001). Jaunu dimensiju Solveigas Vasiļjevas radošo ideju attīstībā ienesa izstādes Eksistences lauki (2001) un Mēles sajūta (2003), kurās cilvēks tika interpretēts kā superjūtīgs sensors. Tēma turpinājās izstādē Zupa…ir pusdienlaiks, kas 2003. gadā notika Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī iastādē Nezona. Skaistuns (2007), Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.

Pirms diviem gadiem māksliniecei bija ideja veidot mākslas projektu kādā Latvijas slimnīcā. Vēlēšanos, meklēt jaunas saskarsmes formas, citu auditoriju, mākslas estētiskās funkcijas paplašināt arī ar dziednieciskām, provocēja sajūta, ka esošā kultūra ir izsīkusi, nepieciešami jauni saskarsmes ceļi. Zinātnē jau ir veikti un pierādīti gan mūzikas, gan vizuālās mākslas terapeitiskie rezultāti. Tomēr šāds projekts drīzāk būtu eksperiments, ne tarapija.

Tā nu māksliniece mums piedāvā izstādi "Asinsaina" Dizaina fabrikas (D.FAB) estētiski izsmalcinātajās telpās Rīga Slokas ielā 52. Projekts tiecas pievērst skatītāja uzmanību fundamentāliem jautājumiem par dzīvības rašanos, cilvēku kā Dieva programmu un kopējā apziņas lauka sastāvdaļu. Izstādes tēls ir vienots skaudrā melnbaltā sajūtā - lielformāta zīmējumā, digitālās grafikās, video darbā un skulpturālā objektā. Māksliniece vizuāli tēlaini rāda cilvēka un pasaules ekosistēmas vienotību, mērķis ir vairot cilvēku atbildību globālās=personiskās asinsrites saudzēšanā. Cilvēks ir attīstījis spēju manipulēt ar dabu un to kontrolēt savas materiālās labklājības nolūkos. Zeme ar visu, ko cilvēki "sadarījuši" kļuvusi par trombu kosmosa asinsritē.

Izstādes grandiozākais darbs ir astoņus metrus garš zīmējums, nepārtraukta kādas vielas vai straumes plūsma – abstrakts, kosmisks ceļojums nekurienē vai visurienē. Bet cilvēks šajā kosmoloģiskajā mērogā ir kā baktērija, kas plēsonīgi cīnās par savu vairošanos.