Pavēls darba dienas vakars, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja baltā kolonnu zāle. Gar sienām plaukti, aiz kuru drošajiem aizsargstikliem vīd seni folianti, citādi varētu teikt, ka smaržo pēc vēstures, bet nu vairs tik droši apgalvot nevar.
Iedegta viena no abām lustrām, spīgulīši virpuļo gaismā. Visapkārt skan tikai vācu valoda. Kundzes cienījamos gados, vīri uzvalkos. Sajūtos gaiteņos nomaldījusies vismaz par simt divdesmit gadiem un „iekūlusies” 19.gs. pilsētnieku sabiedrības galantajās izklaidēs, kur greznas štātes un manieres, un, protams, pārrunas par mākslu.
Pasākumu ievada trīs referāti, kuru autori ir vācu un latviešu muzeju darbinieki un mākslas pētnieki – A. fon Knorre, D. Upeniece, un E. Šmite. Autori aplūko mākslas procesus Rīgā un Mītavā (Jelgavā), mākslu pilsētas vidē un vācu mākslinieku ieguldījumu, pievēršoties atsevišķām personībām.
Visi trīs referāti tiek nolasīti vācu valodā. Domāju, vai tiešām visi klātesošie ir tikai biedrības biedri vai vismaz vācu valodas speciālisti? Liekas, ka tā gan, jo klausītāju vidū sastopu tikai vienu neizpratnes pilnu skatienu. Vācbaltu ieguldījums, viņu organizācijas veidots pasākums, it kā jau varētu saprast un tomēr. Referātu tēmas ir gana interesantas, tādēļ domāju pasākumam nebūtu nācis par ļaunu, ja ne pilns referātu tulkojums, tad vismaz īss pieteikums, kāds komentārs par referātu autoriem arī latviešu valodā. Citādi atsevišķas domas, akcenti viļus neviļus aizslīd garām un prieka tik, cik var dot slaidos vērojamie mākslas pieminekļu attēli. Dzirdot, kā viena no autorēm ievadā taisnojas par savu iespējams ne tik labo vācu valodu, mans uzskats tikai nostiprinās. Galu galā var jau runāt arī par cieņu pret vietu, kur pasākums notiek, ja jau tik ļoti gribas uzsvērt, ka tiek runāts par mākslu tieši Latvijā.
Vēl jāpiebilst, ka, "Domus Rigensis" dienu ietveros, Rīgas Lielajos kapos pie jaunās kapelas tiks arī atklāts piemineklis Brederlo dzimtai, kura vairākās paaudzēs Rīgai devusi ievērojamus politiķus, mecenātus un kuras pārstāvji dāvinājuši ievērojamāko gleznu kolekciju, kas veidoja pašreizējā Ārzemju mākslas muzeja pamatu.
