Elinas Brotherus darbos ainava un pašportreti iezīmē mākslinieces konceptuāli fotogrāfisko pieeju video mākslai. Šajos video dominējošs ir identitātes jēdziens – autores personiskā pieredze un stāsti no dzīves. Elina Brotherus reflektē par sevi, bet nepiedāvā konkrētus secinājumus vai atbildes, tas vairāk ir process jeb vizuāli estetizēts dialogs, kas skatītāju emocionāli aizskar un kurā tas labprātīgi iesaistās.
Mākslinieces video rodas vietās bez citu cilvēku klātbūtnes, tajos ikdienišķo procesu vērtība tiek samazināta līdz elementāri būtiskajam. Uz šāda fona kā apkārtējai videi neiederīgu sevi projicē Elina Brotherus. Viņas darbos tuvošanās personīgās vēstures aspektiem notiek piesardzīgi un ar taktisku nolūku paplašināt potenciālā skatītāja emocionālo atklāsmju lauku.
Elina Brotherus šobrīd dzīvo un strādā Parīzē.
Izstādē/ instalācijā SUPERNOVĀ apskatāmi hrestomātiski Elinas Brotherus darbi:
Miroir, 2001. video.
Miroir ir laika procesuālās dabas pētījums. Video tehniku māksliniece izmanto kā pamatmateriālu sevis atklāšanai. Kad aizsvīdums spogulī pakāpeniski izzūd, atklājas spoguļa attēls – mākslinieces portrets. Kaut arī video darbs ir pašportrets, situācija un noskaņa ir ikviena cilvēka ikdienišķas pieredzes sastāvdaļa.
Montagne, 2004. video.
Montagne ir video darba Miroir laika procesa pētījumu turpinājums vides un „darbojošos personu” nomaiņas ietvaros.
Tyttö, (Brotherus, Girl), 2004. video.
Video darba centrā ir Hanna Brotherus, dejotāja un horeogrāfe, trīs dēlu māte. Video uzņemts neilgi pēc viņas ceturtā bērna – pirmās meitas - piedzimšanas. Darba nosaukums likumsakarīgs Somijas dzemdību klīnikās pieņemtajai praksei uz bērnu gultiņām rakstīt uzvārdu un bērna dzimumu.
