Zemgalē noslēdzies Kultūras programmas projektu trešais konkurss

Minētās programmas mērķis ir sekmēt Zemgales specifisko materiālo un nemateriālo kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību un pieejamību. Programmu izstrādājusi un īsteno Zemgales Plānošanas reģiona administrācija, bet finansē valsts Kultūrkapitāla fonds. Tāpat kā pērn un aizpērn, kad notika pirmie divi šāda veida konkursi, atbalstu galvenokārt guva reģionālas un vietējas nozīmes projekti, kuru ieviešana sekmē Zemgales kultūras daudzveidības saglabāšanu, kultūrvides tālāku attīstību, kā arī reģiona līdzsvarotu attīstību kultūras nozarē.

Arī šogad programmas īstenošanai pieprasīto 100 000 latu vietā, līdzīgi kā pērn, zemgaliešiem piešķirti vien 20 000 latu. Taču, ņemot vērā pašreizējo saspringto finansiālo situāciju valstī, arī tas ir nozīmīgs atbalsts kultūras dzīves rosināšanai reģionā, sevišķi no lielpilsētām attālākajās teritorijās. Lai arī atbalstāmā summa, saskaņā ar konkursa nolikumu, šogad juridisko personu vienam projektam nedrīkstēja pārsniegt 2 500 latu, bet fizisko personu projektam – 800 latu, pavisam konkursam no Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils rajona, kā arī Jelgavas un Jēkabpils iesniegtajiem 53 projektiem prasītā summa pārsniedza 90 000 latu. Tādējādi ekspertu komisijai, stingri ievērojot nolikumā izvirzītos kritērijus, nācās noraidīt aptuveni pusi no iesniegtajiem projektiem, bet atbalstītajos projektos prasīto summu būtiski samazināt, apmierinoties vien ar atbalsta sniegšanu kādai atsevišķai aktivitātei. Turklāt atbalstītajos projektos pieprasītās naudas summas kopējais apjoms sasniedza gandrīz 45 000 latu.

Toties ekspertu komisija bija vienisprātis, ka reģionā saglabājies ne vien ievērojamais projektu iesniegumu skaits, bet uzlabojusies arī to kvalitāte. Iespēja piedalīties Zemgales Kultūras programmas īstenošanā ir cēlusi projektu rakstītāju pašapziņu, vairojusi pieredzi un piederības sajūtu reģionam. Tāpat kā pirms gada, visvairāk projektu iesniegts no pašvaldībām un to iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām dažādu vienreizēju pasākumu rīkošanai.

Tā, piemēram, atbalsts piešķirts Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam vēstures brīvdabas ekspozīcijas izveidei, Jelgavas novadam – Zemgales skolēnu Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerta rīkošanai Elejā un Ziemassvētku kauju atceres pasākuma organizēšanai Valgundes pusē, Krustpils kultūras namam - trešā starptautiskā Tautas mūzikas festivāla un radošo darbnīcu organizēšanai, Dobeles Novadpētniecības muzejam – pastāvīgās ekspozīcijas stendu iegādei un lielformāta fotokopiju izgatavošanai, Dobeles domei – pilsdrupu konservācijas turpināšanai, Jaunjelgavas domei – Bērnu un jauniešu mūzikas festivāla organizēšanai, Rundāles pašvaldībai – Mežotnes pilskalna pārrakuma nostiprināšanas projekta izstrādei, biedrībai "Ērberģietes" – novadpētniecības darbnīcas "Mazzalve – Sēlijas daļa" izveidei.

Tāpat finansiāls atbalsts piešķirts SIA "A.A. Mežmalas" autentiska 11. gadsimta sēļu tērpu komplekta izgatavošanai, Viesītes pašvaldībai – šaursliežu dzelzceļa preču un pasažieru vagonu, platformas un drezīnu atjaunošanai, kā arī dzelzceļnieku formas tērpu izgatavošanai, kultūras vēsturniecei Mārītei Putniņai – vizuālā un vēsturiskā materiāla apkopošanai kompaktdiskā par Zemgales un Sēlijas kultūras mantojumu, Viļa Plūdoņa muzejam "Lejenieki" – muzeja priekšmetu restaurācijai un vitrīnu pārsega izgatavošanai, SIA "Lielķēniņš" – arheoloģiskās apmetnes izveidei Zemgaļu svētkos Tērvetē, zemnieku saimniecībai "Pilkalne"- Pilkalnes muižas klēts – kaltes remontam. Bez tam atbalsts piešķirts arī Latvijas Valsts augļkopības institūtam ekskursantu iecienītā ceriņu un ķiršu dārza labiekārtošanai, ainaviskās pārskatāmības uzlabošanai, jo šopavasar vien selekcionāra Pētera Upīša piemiņas muzeju, brīvdabas koncertu ceriņos, kā arī pašu dārzu apmeklēja gandrīz 22 000 interesentu.