Liepāja gatava iegūt titulu „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”

„Liepāja ir teicami sagatavojusi konkursa otrās kārtas pieteikumu. Komanda strādājusi profesionāli un atbildīgi. Ir iegūta neatsverama vietējās un starptautiskās sadarbības pieredze, kas stirpinājusi saites starp kultūras un citu nozaru darbiniekiem. Tā noderēs pilsētas kultūras nozares attīstībā arī turpmāk. Liepāja ir gatava uzņemt starptautiskās žūrijas pārstāvjus šā gada 28. augustā, lai prezentētu esošos sasniegumus un attīstības iespējas, ko piedāvā Liepājas pieteikums,” norāda Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde .

Liepājas pieteikums kā galveno norišu centru 2014.gadā piedāvā Liepāju, taču vienlaikus atver durvis uz visu Kurzemi. Vēl vairāk  - pieteikums tiecas atklāt ne tikai Liepājas un Kurzemes reģiona, bet visas Latvijas  kultūras bagātības un akcentē plašās sadarbības iespējas ar partneriem Rīgā un  Latvijas reģionos (Zemgalē, Vidzemē, Latgalē), kā arī Baltijā un Eiropā.

Kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu  Liepājai nozīmē paplašināt  robežas, atvērt durvis pašiem uz sevi un uz āru reģionālajā un Eiropas kontekstā. Kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu nozīmē arī mainīt kurzemnieka savrupo mentalitāti par labu sadarbībai, piesaistīt uzmanību ne tikai Liepājai, bet visam Kurzemes reģionam, atklājot tā kultūras īpatnības un daudzveidību. Tāpēc Liepājas pieteikums piedāvā Latvijā unikālu reģionālās sadarbības platformu, kas rada jaunu izpratni par sadarbību, jaunus sadarbības modeļus, paplašina kontaktu tīklus un stiprina Liepājas un Kurzemes reģoina kopējās spējas caur kultūras attīstību panākt arī citu nozaru izaugsmi.

Liepājas piedāvātās 2014.gada  kultūras programmas centrā ir cilvēks un viņa pilnveidei svarīgie jautājumi.  Īstenojot principu, kas vienlaikus ir arī Liepājas pieteikuma sauklus - “Jautā! Domā! Rīkojies!” programma piedāvā veidus, kā diskutēt gan par katram pašam un pilsētai, gan Eiropai un globāli nozīmīgiem jautājumiem, tādējādi radot jaunus priekšstatus par kultūru, paplašinot kultūras jēdzieniskās, radošo spēju izpausmes un arī saskarsmes robežas.

Pieteikuma mērķis ir padarīt kultūru ar vien pieejamāku cilvēkiem, mainot priekšstatus, ka kultūra ir tikai kas ekskluzīvs vai dārgs, kas pieejams šauram cilvēku lokam. Tieši pretēji – Liepājas pieteikums  ar  gandrīz 60 dažādu projektu starpniecību vēlās  atklāt, ka kultūra ir ikdienas process– veids, kā mēs katrs sevi izpaužam veidojot vidi ap sevi,  kā braucam ar auto, kā  sarunājamies ar bērniem, veciem cilvēkiem un kaimiņiem, cik veselīgi un „zaļi” dzīvojam, ko ēdam un kā iepērkamies.  Vēlamies padarīt  kultūru ar vien pieejamāku cilvēkam  neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma,  etniskās vai reliģiskās piederības,  sociālā stāvokļa, dzīvesvietas vai dzīvesstila, atklājot radošo potenciālu, kas ir ikvienā no mums.

Tieši Liepājā un Kurzemē ir ļoti plaša kultūras industrija, kas balstās uz bagātu kultūrvēsturisko mantojumu, daudznacionālu sabiedrību un radošiem cilvēkiem. Kurzemē ir visvairāk radošo industriju iedīgļu un vislielākais attīstības potenciāls, kam nepieciešams grūdiens, kādu piedāvā projekts Eiropas kultūras galvaspilsēta. Projekta mērķis ir attīstīt Kurzemi kā spēcīgu kultūras reģionu – modeli kultūras līdzdalībai, kultūras izglītībai, inovācijām un kultūrpolitikas plānošanai, kas piesaista sabiedrības, profesionāļu un mediju uzmanību.

Pieteikums titulam Eiropas kultūras galvaspilsēta Liepājai kā reģiona pilsētai ir  ne vien izaicinājums decentralizēt kultūrpolitiku, bet saņemt ļoti nozīmīgu impulsu reģiona ekonomiskajai, saimnieciskajai un vides attīstībai.

Pieteikums ir sava veida 5 gadu rīcības plāns pilsētas un Kurzemes reģiona ilgtermiņa attīstības dokumentos ierakstīto mērķu īstenošanai. Vienlaikus tas ir instruments Liepājas kultūrpolitikas stratrēģijas ieviešanai, kuras mērķis ir  veidot kultūru cienošu sabiedrību, palīdzot atklāt gan katra radošās spējas, gan piedāvājot kultūras iglītības  iespējas un nodrošinot labvēlīgu vidi to izpausmei.

Pieteikuma mērķis nav 2014.gadā īstenot tikai raibu kultūras pasākumu rindu, bet gan atklāt kultūras klātbūtni visās dzīves sfērās un dziļi iesakņot šo pārliecību liepājniekos.

Konkursa otrajā kārtā pieteikums papildināts atbilstoši konkursa nosacījumiem un starptautiskās žurijas komisijas ieteikumiem. Otrās kārtas pieteikumā izklāstīts, ko Liepāja plāno darīt laikā no 2010.-2015.gadam, ja tiks nosaukta par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Daudzus no pieteikumā iekļautajiem projektiem iecerēts  uzsākt jau 2010.gadā, lai  turpmāko gadu laikā attīstītu un pilveidotu līdz 2014.gadam un vēlāk turpinātu  kā nozīmīgas pilsētas tradīcijas, piemēram, svētkus lieliem un maziem „ Lielmutis Fricis un Lielmute Marta”,  Militāro orķestru festivālu u.c., tāpat kā attīstīt jauno mediju mākslas nozari un jauno cirku kā  Liepājas kultūras specifikās nišas.

Šajos ekonomiski sarežģītasjos laikos pieteikuma sagatavošana ir ļāvusi izvērtēt kultūras dzīvi pilsētā un izvirzīt augstus, iedvesmojošus mērķus. Vēstures gaitā liepājnieki jau vairākkārt apliecinājuši, ka pat grūtos laikos vienojoties vienam mērķiem var paveikt vairāk kā citi. Līdzīgi kā 1884. gadā, kad Rīgas Doma baznīcas ērģeles ar 127 reģistriem kļuva par lielākajām pasaulē,  liepājnieki jau pēc gada uzbūvēja vēl lielākas ar 131 reģistru, ļaujot Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles erģelēm pasaules lielākā instrumenta statusu saglabāt gandrīz pusgadsimtu. Arī šodien jābūt augstiem mērķiem, kas  liepājniekiem ļauj neatlaidīgi būvēt reģistru aiz reģistra, jābūt mērķiem,  kas iedvesmo, sekmē panākumus un izcilību, kā arī vairo ticību saviem spēkiem.

Atbalstu un gatavību sadarboties kopīgam mērķim izteikušas 6 Kurzemes pašvaldības – Kuldīgas, Ventspils, Saldus, Talsu, Aizputes pilsētu pašvaldības un Grobiņas pagasta pašvaldība, kā arī Kurzemes plānošanas reģiona administrācija un Kurzemes tūrisma asociācija. Tāpat gatavību stiprināt sadarbību kultūras, tūrisma, izglītības un citās projektam nozīmīgās sfērās izteikušas Liepājas sadraudzības pilsētas Elblonga (Polija), Gdiņa (Polija), Guldborgsunda (Dānija), Helsingborga (Zviedrija), Nineshamna (Zviedrija), Klaipēda (Lietuva), kā arī jaunās partneres sadarbībai kultūras jomā - Kotka (Somija) un Nante (Francija).

Saskaņā ar konkursa nolikumu 2008.gada 7. novembrī Liepājas Kultūras pārvalde Latvijas Republikas Kultūras ministrijā iesniedza pirmās atlases kārtas pieteikumu titulam „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”. Liepājas pieteikums saņēma atzinīgu žūrijas komisijas vērtējumu un tika izvirzīts otrajā, noslēdzošajā atlases kārtā.  

Saskaņā ar konkursa noteikumiem paralēli tiek izraudzītas divas kultūras galvaspilsētas divās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā konkursa noslēdzošajā kārtā par EKG titulu sacenšas Cēsis, Rīga un Liepājā, savukārt Zviedrijā Liepājas partnere EKG pieteikumā – universitātes pilsēta Lunda, kā arī (Umeå).. Starptautiskā žūrijas komisija vizītē Liepājā ieradīsies 2009.gada 28.augustā, bet konkursa uzvarētāju nosauks 2009.gada 15.deptembrī.

Uzziņai:

2008.gada 10.aprīlī Liepājas pilsētas Domes deputāti vienbalsīgi nolēma, ka Liepājai jāpiedalās Latvijas pilsētu konkursā par tiesībām iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2014.gadā un pieteikuma sagatavošanu uzticēja Liepājas kultūras pārvaldei.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam 2014.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu paralēli kļūs divas Eiropas pilsētas – viena Latvijā un viena Zviedrijā.

2009.gadā Eiropas kultūras galvaspilsēta ir Linca (Austrijā) un Viļņa (Lietuvā), 2010.gadā  būs – Pēča (Ungārijā), Essene (Vācijā) un Stambula (Turcijā), 2011.gadā - Tallina (Igaunijā) un Turku (Somijā), 2012.gadā Maribora (Slovēnijā) un Guimaraes (Portugālē), 2013.gadā Košice (Slovākijā) un Marseļa (Francijā).

Kopš 1985.gada Eiropas Savienībā (ES) ik gadu konkursa kārtībā kādai pilsētai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Šīs ES iniciatīvas mērķis ir veicināt pilsētas atpazīstamību, uzsvērt Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību, labvēlīgi ietekmēt kultūras, tūrisma attīstību un kopējo ekonomikas izaugsmi, stiprināt vietējo un reģionālo identitāti, kā arī veicināt labāku savstarpējo sapratni starp Eiropas iedzīvotājiem.