Piekusuši, bet pilni radošas enerģijas un priecīgi par paveikto, bija visi gājiena dalībnieki, no kuriem vecākajam bija 69 gadi. Gājējus sagaidīja Valmieras teātra pārstāvji – Evita Sniedze, Inese Ramute, Januss Johansons, Mārtiņš Liepa, Indulis Auniņš. Gājiena noslēgumā tika dziedāta Jura Kulakova dziesma igauņu valodā ar Eduarda Veidenbauma vārdiem, kuru gājiena laikā pārtulkoja igauņu literāti.
Gājiena iniciatore un igauņu literāte Andra Tēde (Andra Teede) atzīst: „Gājiens bija vienreizējs notikums mūsu visu pieredzē un, neskatoties uz daudzu teikto, ka mēs to nepaveiksim, ar lielu gandarījumu varu apgalvot, ka iet bija pat vieglāk, kā sākotnēji domāju. Pēc piedzīvotā noteikti vēlreiz vēlos apmeklēt Latviju, it īpaši Gaujas Nacionālo Parku, kas, manuprāt, ir viena no skaistākajām vietām, ko esmu redzējusi. Ceru arī uz turpmāku veiksmīgu sadarbību ar latviešu kolēģiem!”
Atgādinām, ka gājiens sākās 17.jūnijā Rīgā pie Kristjana Jāka Petersona kapa un šo gandrīz divu nedēļu laikā gājiena dalībnieku ceļš vijās gan caur Lejaslīgatni, gan Kvēpeni un Vējkrogu, bet 20.jūnijā literāti piedzīvoja kopprojekta ietvaros tapušo Valmieras teātra pirmizrādi „Latviešu laiks” Cēsu pilsdrupās. Savukārt 21.jūnijā kopā ar Valmieras teātra aktieriem literāti viesojās Eduarda Veidenbauma muzejā „Kalāči”, kur skanēja Veidenbauma un igauņu literātu dzeja, bet Jāņu svinēšana notika Skaņkalnē kopā ar dziesminieku Austri Grasi.
Uzziņai
Kopprojekts „Kristjans Jāks un Eduards” 2008. gadā uzvarēja SIA „Alfor” un Latvijas Jaunā teātra institūta rīkotajā inovatīvo teātra projektu konkursā. Projekta nosaukums izvēlēts par godu diviem dzejniekiem ar līdzīgu likteni un talantu - igauņu modernās literatūras aizsācējam Kristjanam Jākam Petersonam un latviešu 20. gadsimta dzejas iedvesmotājam Eduardam Veidenbaumam. Abi mācījušies Tartu (tad - Tērbatas) Universitātē un nabadzības dēļ vairākkārt kājām mērojuši ceļu no Rīgas uz Tartu un atpakaļ. Projekta pamatideja ir akcentēt latviešu un igauņu kopīgos saskarsmes punktus vēsturē un mūsdienās.