Somijas mākslas spēks Rīgas Mākslas telpas izstāžu zālē

Izstāde „Rīgas Mākslas telpā” ieved 12 Somijas mākslinieku veidotus darbus - fotogrāfiju sērijas un videoinstalācijas. „Mēs reprezentējam visu, kas notiek Somijā”, pirms izstādes atklāšanas atklāj izstādes kuratore Marita Mukonena.

Fotogrāfiju sērija „Čigānu ceļojumi” ietver Joahima Eskildsena (Joakim Eskildsen)skatījumu uz Rumānijas, Krievijas, Ungārijas, Indijas, Somijas un Francijas čigānu ikdienu. Autors vēlas vērst uzmanību uz to, ka Eiropā čigāni tiek pakļauti tādai pašai necieņai, kā agrāk fašisma upuri. „Šī ir brīnumaina iespēja redzēt tik spēcīgas fotogrāfijas, jo katrā no viņām ir suģestējošs spēks”, norādīja Rīgas Mākslas telpas radošā direktore Inese Baranovska. Cietumus, kuros tika ieslodzīti politieslodzītie, iemūžinājis Hari Pelviranta (Harri Pālviranta). Autors vēsturiskās vietas nav atveidojis tiešā, reālistiskā veidā, bet gan pārveidojot tās par poētisku dokumentējumu, telpām piešķirot jaunas interpretācijas iespējas.

Lielas kartona kastes, kas sakrautas viena virs otras veido pamatu projekcijai, kuras nosaukums ir „Garšīgs”. Tajā Adels Abidīns (Adel Abidin) ir novietojis no cukura graudiņiem veidotu mošeju līdzās skudru pūznim, kurš apdzīvo mošejas sienas, lēnām mošeju postot un graujot. Instalācijas autors savos darbos pievēršas vēlmju un vajadzību harmonizēšanas iespējām. Izstādes krāsainākās instalācijas „Volstrīta” autors ir Tomass Leitinens (Tuomas Laitinen). Koka dēlītis, uz kura redzami mirgojoši aplīši, uzzīmēti krustiņi vai nullītes, blakus tikšķošs mehānisms, pie kura pielikts grupas „Beatles” stilam raksturīgs mikrofons, ar krāsu un skaņas mijiedarbību piepilda visu telpu. „Tā ir instalācija par kapitālistiskām idejām, kas iemiesojušās poētiskā darbā, veidojot neparedzamu sistēmu, kuras funkcionēšanu pat es neizprotu”, skaidroja darba autors.

Izstāde ietver dažādus vēstījumus un idejas. „Fotogrāfija tiek apvienota ar citiem medijiem, kas var būt jauns problēmu demonstrēšanas veids”, sacīja Marita Mukonena. „Māksla iedarbojas uz sajūtām un rada domas, liek dzirdēt un redzēt”. Inese Baranovska norādīja, ka šīs izstādes tapšanas process bija brīnišķīgs, jo ar somu māksliniekiem ir bijis kopīgs mērķis – padarīt laikmetīgo mākslu cilvēcīgu. „Izstādē politiskās, sociālās problēmas tiek pasniegtas skaisti, poētiski, izstādes centrā ir cilvēks, tāpēc svarīgs ir humānais un smalkais vēstījums”, sacīja I. Baranovska.

Izstādē apskatāma arī Jāko Heikiles (Jakko Heikkilā) fotoizstāde „Neizstāstītie likteņi”, Jari Silomeki (Jari Silomāki) fotoizstādes „Parastas pilsētas parastās dienās”, fiksējot kara notikumus dažādās pilsētās, un „Mana laika dienasgrāmata”, Sannas Kannisto (Sanna Kannisto) fotoizstāde „Privātkolekcija un Lauku pētījumi”, kas akcentē dabas būtību un tās pētīšanas procesu un videoinstalāciju „Poisan Dart varžu tēviņi”. Videoinstalācijas papildina arī Anu Pennanenas (Anu Pennanen) videoinstalācija „Draudzība”, kas ataino Tallinas urbanizēto vidi, velkot paralēles starp pusaudžu dzīvi un pilsētas attīstību postpadomju laikā, Sepo Renvala (Seppo Renvall) „Planēta zeme - enciklopēdija” un Jani Ruskikas (Jani Ruscisa) „Batbox/Beatbox” instalācijas.

Izstāde Rīgas Mākslas telpā apskatāma no 2009. gada 11. jūlija līdz 23. augustam.