Mākslas festivāls "Cēsis 2009" piedāvā 17 notikumus

Kopumā festivāla programmā iekļauti 17 notikumi. Biļetes uz visiem festivāla notikumiem tiks piedāvātas par demokrātiskām cenām.

"Trešais gads festivālam ir īpašs. Pateicoties ļoti nozīmīgam valsts atbalstam, kā arī mūsu uzticamajiem sadarbības partneriem – Festivāla patronam SEB bankai, oficiālajiem sponsoriem a/s "Kolonna" un uzņēmumam LMT, festivāls var notikt gandrīz tikpat plašā apjomā kā iepriekšējos gados. Laikā, kad valstī ir saspringta finansiālā situācija, tas nav maz un ļauj ticēt, ka Latvija ir kulturāla valsts. Šī gada Cēsu mākslas festivāls ir apliecinājums tam, ka vismaz kultūrpolitika Latvijā ir tālredzīga un gudra, ka ir stabilas kompānijas, kuras joprojām grib un var atbalstīt mākslu un kultūru," uzskata Mākslas festivāla "Cēsis 2009" direktors Juris Žagars. "Mākslas festivāla veiksmīgā norise iepriekšējos gados bija viens no faktoriem, kas stiprināja mūsu pārliecību Cēsis izvirzīt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai 2014. gadā. Vai mēs to izcīnīsim sīvā konkurencē ar bagātajām un lielajām Rīgu un Liepāju, rādīs laiks. Katrā ziņā Cēsis noteikti ir šī nosaukuma cienīgas. Ņemot vērā to, ka žūrijas pārstāvji, kas šogad izraugās Eiropas kultūras galvaspilsētas, Cēsīs ieradīsies augusta beigās, daži festivāla notikumi (laikmetīgās mākslas izstāde "Mūslaiku varoņi", foto projekts "Absolventi" un Borisa Bērziņa darbu izstāde "Svētki" tiks izrādīti līdz augusta beigām, lai arī žūrijas pārstāvjiem dotu priekšstatu par Cēsu potenciālu," piebilst J.Žagars.

"Cēsu Mākslas festivāls vairāku gadu laikā ir attīstījies un kļuvis par nozīmīgu starptautisku pasākumu, kas orientēts uz laikmetīgās kultūras un mākslas formu izpausmēm. Festivāla programma pārliecinoši pierāda, ka nopietna, mūsdienīga māksla, turklāt augstā kvalitātē, spēj kļūt pieejama ne tikai Rīgā, tradicionālās izstāžu telpās un koncertzālēs, bet arī ārpus galvaspilsētas. Manuprāt, Mākslas festivāla norise Cēsīs mudina arī pārējās pilsētas radošā un kultūras aktivitātēm piesātinātā veidā identificēt sevi Latvijas kultūras kartē. Viennozīmīgi šāda pasākuma ikgadēja norise rada augstu pievienoto vērtību dzīves videi pilsētā un sniedz būtisku pienesumu ekonomikai," uzskata LR Kultūras ministrs Ints Dālderis.

"Laikā, kad mūsu prātus nodarbina domas par labklājības uzturēšanu un ekonomikas atdzīvināšanu, ir būtiski saglabāt līdzsvaru starp rūpēm par notiekošo un jaunu, pozitīvu iespaidu gūšanu. Nu jau par tradīciju kļuvušais Cēsu mākslas festivāls ir notikums, kas pozitīvos signālus ģenerē neierobežotā daudzumā un rada šobrīd tik nepieciešamos atpūtas mirkļus. Cēsu mākslas festivāls, manuprāt, ir unikāls. Unikāls Latvijai un unikāls arī Eiropai. Par to kultūras un mākslas baudītājiem bija iespēja pārliecināties iepriekšējos gadus," secina SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Cēsu Mākslas festivālu rīko Cēsu Pils ģilde. Šogad festivāla finansējumu veido LR Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, SEB bankas, KOLONNA, SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un Cēsu pilsētas domes atbalsts.

25.jūlijā – Mākslas festivāla "Cēsis 2009" atklāšana

Festivāla atklāšanas dienā interesentiem tiks piedāvāti trīs notikumi – laikmetīgās mākslas izstāde "Mūslaiku varoņi" Cēsu Alus brūzī, fotoprojekts "Absolventi" Cēsu pilsētvidē un Leonarda Bernsteina mūzikla "Brīnišķīgā pilsēta" koncertatskaņojums Cēsu Pils parkā.

25. jūlijā Cēsu Alus brūzī tiks atvērta LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS IZSTĀDE "MŪSLAIKU VAROŅI", kur līdz 30. augustam būs iespēja apskatīt Ojāra Pētersona, Monikas Pormales, Antas un Ditas Penču, Jāņa Garanča, Kristīnes Plūksnas, Kaspara Podnieka, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, kā arī Igaunijas mākslinieku Kaido Oles (Kaido Ole), Marko Mētamma (Marko Mäetamm), Raula Kellera (Raul Keller) jaunākos darbus. Izstādes ietvaros būs apskatāmas gan gleznas un fotogrāfijas, gan instalācijas un objekti.

"Festivāla vizuālās mākslas izstādes mērķis vienmēr ir bijis parādīt skatītājiem mūsdienu vizuālās mākslas izpausmju un valodas kopumu, sniedzot iespēju ieraudzīt šodienas vizuālās mākslas ainu. Šogad to mēģināsim parādīt caur "Mūslaiku varoņu" prizmu. Māksla gadsimtiem ilgi ir nodarbojusies ar varoņtēlu radīšanu un glorificēšanu. Tehnoloģiju attīstība 20. gadsimta gaitā zināmā mērā laupīja vizuālajai mākslai tās manipulatora pirmtiesības, jo varoņtēlu tiražēšanu pārņēma kinematogrāfs, prese un televīzija. Neskatoties uz to, varoņu radīšana vizuālajā mākslā joprojām ir aktuāla tēma," stāsta izstādes kuratore Daiga Rudzāte.

Jāpiemin, ka uzaicinātie igauņu mākslinieki Kaido Ole un Marko Mētamms ar projektu Marko und Kaido by John Smith 2003. gadā pārstāvēja Igauniju 50. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē. Savukārt, 52. Venēcijas biennālē 2007. gadā Marko Mētamms pārstāvēja savu valsti ar projektu Loser’s Paradise.

Lai jaunajiem fotogrāfiem dotu iespēju parādīt savu talantu un iemaņas nopietnā kultūras projektā, Cēsu mākslas festivāla ietvaros no 25.jūlija līdz 30.augustam būs skatāms FOTOPROJEKTS "ABSOLVENTI".

Cēsu pilsētvidē – Vienības laukuma un Rožu laukuma namu logos, kā arī SEB bankas Cēsu filiāles logos foto projekta "Absolventi" ietvaros būs skatāmas desmit jauno Latvijas fotogrāfu - Romans Drits, Edgars Kaplers, Alise Kmina, Staņislavs Oļehno, Ivo Pauls, Vladlena Ševelova, Jeļena Spasova, Mētra Štelmahere, Laura Vancāne, Dāvis Valbaks – radītas fotogrāfijas, kurās portretēti dažādu Cēsu mācību iestāžu šī gada absolventi pēdējo skolas dienu, eksāmenu un izlaiduma laikā. Namu logos tiks eksponētas apmēram 50 labākās fotogrāfijas. Dokumentālās fotogrāfijas interesantā veidā piedāvās jauno fotogrāfu fiksētu skatījumu uz jauniešiem tieši pirms "lielās dzīves" sākuma.

Fotoprojekta "Absolventi" vadītājs ir Juris Kmins, kurš līdzīgu projektu "Cēsnieks" realizēja pirmajā Cēsu mākslas festivālā.

25.jūlijā plkst. 21.00 Cēsu Pils parkā notiks LEONARDA BERNSTEINA MŪZIKLA WONDERFUL TOWN ("BRĪNIŠĶĪGĀ PILSĒTA") KONCERTATSKAŅOJUMS ar izcilu mūziķu piedalīšanos. Mūzikla koncertatskaņojumā piedalīsies solisti Pretija Jende no Dienvidāfrikas, Ieva Parša, Intars Busulis, Laimonis Pautieņus no Lietuvas, kā arī jauniešu koris "Kamēr…", kamerorķestris Sinfonietta Rīga un City Jazz Band. Muzikālā vadība būs diriģenta Normunda Šnē rokās, bet režiju veidos Viesturs Kairišs. Koncertatskaņojumā piedalīsies arī Cēsu Pils koris un deju kolektīvs "Randiņš".

Pirms dažiem gadiem Bernsteina populārais mūzikls "Vestsaidas stāsts" guva lielu skatītāju atsaucību Ķīpsalas hallē. Šogad brīnišķīgajā pilsētā Cēsīs tiks atskaņots mūzikls "Brīnišķīgā pilsēta". Stāsta pamatā ir patiess notikums – divu Ohaio pavalstī dzimušu māsu sapnis par lielpilsētu, kas neticamā kārtā iemiesojas stāstā ar laimīgām beigām. Klausītājus gaida brīnišķi skaistas melodijas, asprātīgs librets un dinamiska notikumu virkne. Mūzikla pirmizrāde notika 1953. gadā un sajūsmināja gan publiku, gan kritiķus; iestudējums piedzīvoja gandrīz 600 izrāžu.

"Uzkavēties Leonarda Bernsteina sabiedrībā ir liels gods, diezgan reta izdevība un milzu baudījums. Viņa interpretācijas neatstāja vienaldzīgu nevienu; ar neticamu vieglumu, šarmu un aizrautību uzrakstītās partitūras ir svarīgas joprojām. Wonderful Town ir muzikālā teātra šedevrs – vienkāršs un iejūtīgs stāsts, pasniegts ar vienreizēju eleganci un spožumu," stāsta diriģents Normunds Šnē.

Jāpiebilst, ka festivāla atklāšanas diena notiek Cēsu Pilsētas svētku dienā. 25. jūlijā visas dienas garumā norisināsies Cēsu Pilsētas svētki ar moto "Es gribu būt tur – šajā brīnišķīgajā pilsētā Cēsīs". Festivāla un Cēsu Kultūras centra radošas sadarbības rezultātā radās ideja festivāla atklāšanas dienā organizēt arī pilsētas svētkus, lai pēc iespējas lielāks interesentu loks varētu gūt jaunus iespaidus un emocijas no plašā mākslas un kultūras piedāvājuma. Informācija – www.kulturcentrs.lv, www.cesis.lv, pašvaldības informatīvajos stendos veikalos, laikrakstā "Druva" un Cēsu Kultūras centrā.

No 28.jūlija līdz 12.augustam - Gruzijas filmu programmas ietvaros tiks demonstrētas sešas filmas

Festivāla ietvaros otrdienās un trešdienās plkst. 22.00 Cēsu Jaunās pils dārzā tiks izrādīta Gruzijas filmu programma. Filmu programmu šim festivālam sastādījis Gruzijas filmu producents un režisors Iraklijs Bagaturija. Programmā iekļautas sešas izcilas gruzīnu filmas – gan padomju laika meistardarbi, gan pēdējo gadu labākās filmas.

Biļetes cena uz filmas seansu – Ls 1.

28. jūlijā tiks demonstrēta mākslas filma "Pirosmani" (1969), kuras režisors ir Giorgijs Šengelaja. Filma stāsta par izcilo gruzīnu gleznotāju-primitīvistu Niko Pirosmani (1862–1918). Nevienam nepazīstamais autodidakts klīst pa ielām, gleznojot savas bildes. Vietējie zina tikai viņa vārdu – Nikola – un to, ka viņš ir laipns un godīgs cilvēks, tomēr viņa glezniecību neviens nopietni neņem. Lai varētu izdzīvot un nopirkt krāsas, Nikola atver pārtikas veikalu. Taču drīz vien veikals bankrotē, jo viņš izdāļā sviestu un sieru par velti visiem, kuriem nav naudas. Jau būdams smagi slims, viņš glezno savu pēdējo gleznu, piesātinātu ar gaismu, prieku un dzīves mīlestību. Filma "Pirosmani" ieguvusi balvu Londonas kinofestivālā, Britu filminstitūta balvu 1973. gadā un "Zelta Hugo" balvu Čikāgas kinofestivālā 1974. gadā.

(Filma ierunāta krievu valodā. Subtitri angļu un krievu valodā.)

29. jūlijā tiks demonstrēta mākslas filma "Zilie kalni jeb neticamais notikums" (1983), kuras režisors ir Eldars Šengelaja. (Viņš starp citu ir brālis iepriekšminētās filmas režisoram un abi viņi ir viena no gruzīnu kinomākslas pamatlicējiem – Nikolaja Šengelajas un aktrises Nato Vačnadzes dēli.)

Filma "Zilie kalni jeb neticamais notikums" ir absurds stāsts par romānistu, kurš aiznes savu jaunāko manuskriptu uz pazīstamu izdevniecību, kur tas visu laiku tiek nolikts malā, pazaudēts, sabojāts, nozagts vai vienkārši ignorēts, kamēr izdevniecības darbinieki turpina savu bezjēdzīgo rutīnas darbu. Sākas viss puslīdz parasti, taču pamazām vēstījums kļūst arvien dīvaināks. Tā ir uzjautrinoša, asa un nežēlīgi godīga metafora par brūkošo padomju varu un visu iespējamo veidu birokrātisko nemākulību.

(Filma ierunāta krievu valodā. Subtitri angļu un krievu valodā.)

4. augustā tiks demonstrēta mākslas filma "Cerību koks" (1976), kuras režisors ir Tengizs Abuladze (1924–1994). Filma "Cerību koks" ieguvusi balvu par labāko režiju Teherānas starptautiskajā kinofestivālā (1977) un Donatello Dāvida balvu par labāko ārzemju filmu, kas rādīta Itālijā (1979). Filma stāsta par cilvēkiem, kuru dzīvi izgaismo sapnis. Katram tēlam ir savs ideāls. Viens pielūdz debesis, cits – zemi, daži idealizē ķermeni, citi – garu. Daži iznīcina miesu, daži – dvēseli. Marita, kura ieradusies šeit dzīvot pie tantes, satiek nabadzīgo jaunekli Gediju un iemīlas viņā. Taču viņas radinieki ir nolēmuši meiteni izprecināt vietējam bagātniekam...

(Filma ierunāta krievu valodā. Subtitri angļu un krievu valodā.)

5. augustā tiks demonstrēta mākslas filma "Reiz dzīvoja dziedātājstrazds" (1970), kuras režisors ir Otars Joseliani, kurš ir viens no visu laiku slavenākajiem Gruzijas režisoriem. Filma stāsta par kāda Tbilisi orķestra mūziķa dzīvi. Viņš vienmēr uz uzstāšanos ierodas pēdējā brīdī, jo savu laiku viņš pavada, baudīdams dzīvi, dzerdams un aplidodams meitenes. Viņa uzvedība ir rupjš apvainojums oficiālajai morālei, kas balstās uz darbu un pienākumu. Šī dzīvīgā komēdijā, kas gan beidzas traģiski ar galvenā varoņa nāvi, lieliski parāda Joseliani izdomas bagātību un humora izjūtu.

(Filma ierunāta gruzīnu valodā. Subtitri angļu valodā.)

11. augustā tiks demonstrēta mākslas filma "Mājupceļš" (1981), kuras režisors ir Aleksandrs Rekviašvili.

Filmas darbība risinās Dienvidgruzijā, kas līdz 19.gadsimta beigām bija Osmaņu impērijas varā. Traģiskie laiki radīja cilvēkus ar lielu gribasspēku, tādus kā 17.gadsimta filosofs un apgaismotājs Antimozs Iverieli. Bērnībā pārcietis nežēlību un netaisnību, viņš nolemj kalpot cilvēkiem. Piespiedu kārtā izvests no dzimtenes, viņš par katru cenu vēlas atgriezties mājās. Taču grūts un ilgs ir šis mājupceļš... Osmaņu piespriesto nāves spriedumu filosofs uz dzimto valodu iztulko pats.

12. augustā tiks demonstrēta īsfilma "Mana lidmašīna" (2006), kuras režisors ir Giorgijs Mgeladze.

Filma ir skumjš, psihodēlisks stāsts par četriem bērnības draugiem. Atrodoties dzīves ceļa izvēles priekšā, kuru ierobežo 90-to gadu karš Gruzijā. Viens no draugiem nolemj kļūt par mūku, divi citi dodas liktenīgajā karā, bet filmas sižets skatītājam vairāk ļauj izsekot ceturtā drauga Tito dzīves gājumu, kurā viņš savas mīļotās meklējumos narkotiku apreibināts caur Amsterdamu dodas uz Antverpeni.

31.jūlijā – koncerts "Jozefs Haidns un Andris Veismanis"

31.jūlijā Cēsu Kultūras centrā plkst. 20.00 notiks koncerts "Jozefs Haidns un Andris Veismanis". Koncertā piedalīsies Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā. Koncertā skanēs Jozefa Haidna 101.simfonija "Pulkstenis", Sergeja Prokofjeva Trešais klavierkoncerts pianista Antona Ļahovska izpildījumā un komponista Andra Dzenīša jaundarbs Sat Nam.

2009. gads nosaukts Vīnes klasiķa Jozefa Haidna (1732–1809) vārdā – visā pasaulē, arī mākslas festivālā "Cēsis 2009", šogad skan viņa mūzika. Koncerta programmā iekļauta J.Haidna 101. simfonija "Pulkstenis", kas jau komponista dzīves laikā bija viens no viņa populārākajiem skaņdarbiem. J.Haidna 101. simfonijas pavārds "Pulkstenis" radies no simfonijas otrajā daļā skanošā pulksteņotā tikšķa. "Haidns bija paradumu cilvēks, viņa dzīvē viss notika pēc pulksteņa, tādēļ šai simfonijai ir gluži vai simboliska nozīme attiecībā uz tās radītāja personību," stāsta mūzikas žurnālists Orests Silabriedis.

Koncerta programmā skanēs arī Sergeja Prokofjeva Trešais klavierkoncerts, kuru atskaņos īpašais viesis – talantīgais Sanktpēterburgas pianists Antons Ļahovskis. Viņš pusgada laikā (pēc uzvaras Jāzepa Vītola Starptautiskajā pianistu konkursā 2008. gada oktobrī) paspējis kļūt par Latvijas publikas mīluli. "Prokofjeva Trešais klavierkoncerts droši vien ir pats dzīvespriecīgākais un saulainākais klavierkoncerts," piebilst A.Ļahovskis.

Koncerta noslēgumā skanēs Andra Dzenīša Sat Nam pasaules pirmatskaņojums, kas tapis speciāli pēc Cēsu Mākslas festivāla pasūtījuma. Sat Nam ir populāra mantra, ko izmanto kundalini jogas praktizētāji. Jaundarba aprakstā komponists saka: "Viss ir savstarpēji saistīts – katra elpas kustība vieno mūs ar kosmosu un apkārtējo pasauli. Sat Nam nozīmē identitāti ar patību un ar sevi, visuma klātbūtni mūsos, sevis pilnīgu izprašanu. Skaņdarba formveide līdzinās rāgai, meditācijai, kura pamazām cenšas atbrīvoties no visa liekā un traucējošā. Mana vēlme līdzīgi kā rāgas uzbūvē ir ļaut klausītājam identificēties ar nemieru, lai no tā atbrīvotos."

1.augustā Cēsu Alus brūzī skanēs UGUNSZĪME

1.augustā plkst.20.00 Cēsu Alus brūzī skanēs "Ugunszīme" – elektroakustisks stāsts etniski neakadēmiskā valodā par apriti un sargāšanu. Koncertā skanēs latviešu tautas mūzika mūsdienīgās elektroakustiskās aranžijās ar teātra elementiem. Stāsta galvenais varonis būs mūsdienu īpatnis, un ugunszīme būs viņa patvērums. Jāuzsver, ka ugunszīmes jeb svastikas galvenā funkcija līdzās solārā cikla simbolizēšanai ir sargāšana.

Koncerta scenārija autors ir jaunais komponists Kristaps Pētersons. K.Pētersons un viņa domubiedri, kas uzstāsies "Ugunszīmē", bieži sastopami Jaunā Rīgas teātra kultūras namā pirmdienu vakaros, festivālā "Rudens mūzika", Valmieras mūzikas skolas dārzā. Viņi paši komponē un paši spēlē. Koncertā "Ugunszīme" līdztekus paša Kristapa mūzikai skanēs Jēkaba Nīmaņa un Edgara Raginska opusi, kā arī klasiķu Volfganga Dārziņa un Jāzepa Vītola variācijas par latviešu tautas dziesmām Kristapa Pētersona skatījumā.

Elektroakustisko stāstu "stāstīs" izcilais Latvijas saksofonists Oskars Petrauskis, viens no talantīgākajiem čellistiem Ēriks Kiršfelds, kurš darbojas orķestrī Kremerata Baltica, jaunās mūzikas popularizētājs Uģis Krišjānis, kā arī DJ Krii. Ar savu kontrabasu koncertā piedalīsies pats Kristaps Pētersons. Turklāt, mūziķi "Ugunszīmē" ne tikai spēlēs, bet arī runās!

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, Cēsu Alus brūzī pirms koncerta "Ugunszīme" būs neliels priekšlasījums, šoreiz mūzikas žurnālista Oresta Silabrieža izpildījumā par mūsdienu mūziku citu mākslu un sabiedrības kontekstā. "Festivālam ir svarīgi, lai Cēsu Alus brūzis ar savu īpatnējo auru, ar laiku gan tiešā, gan pārnerstā nozīmē kļūtu par mūsdienu mākslas teritoriju. Tādēļ arī turpmākajos festivālos šajā mākslas teritorijā ieplānosim īpašus pasākumus, kas vēstīs par laikmetīgās mākslas un kultūras tendencēm," stāsta festivāla organizatore Indra Lūkina.

8.augustā Valmieras teātra "Karalis Līrs nabagmājā" pirmizrāde

8. augustā plkst.13.00 un 18.00 Cēsu Alus brūža teritorijā (lietus gadījumā – Cēsu Kultūras centrā) pirmizrādi piedzīvos starptautisks projekts – gruzīnu dramaturga un režisora Otari Bagaturijas Valmieras teātrī iestudētā luga "Karalis Līrs nabagmājā". Luga ir stāsts par "bijušajiem", nevienam nevajadzīgajiem ļaudīm, kuri savas dienas vada veco ļaužu pansionātā un... uzved Šekspīra traģēdiju "Karalis Līrs". Lai gan darbība notiek visai tālajā Gruzijā, gandrīz viss varētu būt gadījies arī tepat Latvijā. Šī Otari Bagaturijas luga iestudēta piecos Gruzijas teātros, tulkota slovāku, turku un tagad arī latviešu valodā.

Gluži tāpat kā slavenajā gruzīnu kino, arī Otari Bagaturijas izrādē komiskais un traģiskais sadzīvo līdzās. Kamēr katrs no nabagmājas mītniekiem mēģina samierināties ar pamestību un atrast kādu prieciņu, tikmēr pansionāta mājai atrodas pircējs, kurš grasās pelnīt naudu, ierīkojot tur erotisko teātri, pašus nabadziņus pārvietojot kaut kur tālāk no acīm. Darījumu cenšas izjaukt režisore Dodo (Dace Eversa) un kādreiz slavenais aktieris Sandro (Tālis Lasmanis). "Man ir tuvs teātris, kurā smiekli un asaras ir kopā," apgalvo Otari Bagaturija. "Man nepatīk, ja drāma ir tikai "spiediens" uz skatītāju smadzenēm un jūtām. Smiekli ļauj vieglāk uztvert arī traģisko, skaidrāk saskatīt, kas ir būtisks, un arī to, ka dzīve vienmēr ir reizē smieklīga un traģiska."

Savulaik luga tapa ar nolūku pieredzējušiem Tbilisi Jaunatnes teātra aktieriem sniegt iespēju izspēlēties kolorītās lomās. Nav noslēpums, ka pieredzes bagātiem māksliniekiem radošā spēka briedumā palaikam nav piemērota dramaturģiskā materiāla, ko spēlēt. Tāpēc lugā katram tēlam esot pilnīgi noteikts prototips. Diemžēl tā sanācis, ka Jaunatnes teātrī Otari, kurš tur ilgus gadus strādājis par aktieri un režisoru, tā arī neizdevās lugu iestudēt – pirmuzvedums notika uz cita Tbilisi teātra skatuves. Taču tiešais trāpījums sabiedrībai svarīgās problēmās lugu padarīja daudz populārāku, nekā autors bija cerējis.

Izrādē pansionāta iemītnieku lomas spēlē Valmieras teātra pieredzējušo mākslinieku zieds – Astra Baumane, Ligita Dēvica, Ināra Ieviņa, Lelde Kalēja, Juris Laviņš, Ruta aktieris Juris Helds un režisors Felikss Deičs, kurš kā aktieris Valmieras teātra izrādē piedalīsies pirmo reizi. Īpaši Valmieras teātra izrādei režisors ir radījis klāt vēl vienu tēlu – Dāmu, kura kā uz darbu nāk pie nabagmājas vecīšiem, dzied viņiem dziesmiņas franču valodā un, skumji smaidot, konfekšu bundžiņā savāc pasniegto sīknaudu. Šo lomu Otari Bagaturija izdomāja tieši Rutai Birgerei pēc tam, kad redzēja viņu nelielajā epizodē "Ķiršu dārzā".

Otari Bagatorija (1941) ir viens no pieredzes bagātākajiem Gruzijas aktieriem un režisoriem. Strādājis Tbilisi Jaunatnes teātrī, spēlējis nozīmīgas lomas gruzīnu klasikas iestudējumos. 80. gados sācis strādāt par režisora asistentu, pēc tam pievērsies pastāvīgiem iestudējumiem. Ar Latviju viņš iepazinies padomju gados, kad ar viesizrādēm apmainījās Tbilisi un Rīgas Jaunatnes teātri.

No septembra iestudējums sāks savu dzīvi uz Valmieras teātra Lielās zāles skatuves.

7.augustā — "Sonora Vaice un kvartets RIX"

7.augustā plkst. 20.00 Cēsu Kultūras centrā kamermūzikas koncertā uzstāsies kvartets RIX (sadarbībā ar kontrabasistu Gunāru Upatnieku) un Sonora Vaice. Koncerta programmā skanēs Franča Šūberta klavieru kvintets ("Foreļu") un Alfrēda Kalniņa solodziesmas Artura Maskata pārlikumā soprānam un klavieru kvintetam.

Kvartets RIX sadarbību sāka 1993. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā Jāņa Maļecka kamermūzikas klasē – toreizējais docents (nu jau profesors) un viņa audzēkņi sajutās līdzīgi mūzikas un pasaules uztverē, un izveidojās viena no ilgdzīvojošākajām Latvijas kamermūziķu vienībām. Lai gan gada lielāko daļu kvarteta dalībnieki pavada strādājot un koncertējot dažādās valstīs (vijolnieks Sandis Šteinbergs ir viens no orķestra Kremerata Baltica koncertmeistariem, Ilze Kļava ir Bergenas simfoniskā orķestra (Norvēģija) galvenā altiste, Reinis Birznieks spēlē čellu Tamperes filharmoniskajā orķestrī Somijā), tomēr divas reizes gadā viņi satiekas un muzicē Latvijā. Šogad Cēsīs kvartets RIX izpildīs Franča Šūberta kvintetu, kuram dots foreles pavārds, jo viena no kvinteta piecām daļām ir variācijas par paša Šūberta populāro dziesmu "Forele". Lai atskaņotu šo mūziku, blakus klavieru kvartetam vajadzīgs arī kontrabasists, tādēļ RIX uzaicināja koncertā piebiedroties prestižu starptautisko konkursu laureātu, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galveno kontrabasistu Gunāru Upatnieku.

Koncerta otrā daļā skanēs Alfrēda Kalniņa solodziesmas "Riet mēness", "Es mīlu tevi", "Saltajā vasarā", "Pie vistu kūts" un "Kad nakts" Artura Maskata pārlikumā soprānam, vijolei, altam, čellam, klavierēm un kontrabasam. Soliste būs Sonora Vaice!

8.augustā — Borisa Bērziņa darbu izstādes "Svētki" atvēršana

No 8.augusta līdz 6.septembrim Cēsu Izstāžu namā būs aplūkojama Borisa Bērziņa darbu izstāde "Svētki". "Tikšanās ar Borisu Bērziņu – latviešu glezniecības dižmeistaru un leģendāro personību – vienmēr ir svētki," uzskata izstādes kuratore Laima Slava. Izstādē Cēsīs būs apskatāmas Borisa Bērziņa gleznas un zīmējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības krājumiem, kā arī no privātkolekcijām. Skatītājiem būs iespēja paviesoties arī Borisa Bērziņa darbistabā, apsēžoties pie viņa dažādām mapēm, grāmatām un darba materiāliem nokrautā galda, ieklausīties mākslinieka runā, vērot viņu Andreja Granta fotogrāfijās, kā arī dažādu laiku filmās un videomateriālos.

Aprakstā par Borisu Bērziņu Laima Slava raksta: "Darbi tapuši ne pārāk tālā pagātnē (vai tā jau ir klasika vai vēl neskaitās?), "aizdomīgos apstākļos" (vai varam tos pieskaitīt nonkonformisma mākslas mantojumam vai nevaram, jo padomju laika izstādēs Boriss Bērziņš piedalījās regulāri?) un galu galā – tos īsti nevar pieskaitīt nevienai izteiktai 20. gs. mākslas konceptuālai virzībai. Vēl gadsimta otrajā pusē viņš izmēģina gleznot kā fovists, tad kā kubists izvēlas klusās dabas gan ar siļķi un avīzi, gan mūzikas instrumentiem, tad aizraujas ar monohromas plaknes plastiskām modulācijām, līdz beidz šos pētījumus turpat vai tīrā abstrakcijā – slavenajā "Sienu" sērijā. Bet figūras, šo padomju mākslas stūrakmeni, zīmēt un gleznot viņš nepārstāj nekad, kā akadēmiskā zīmējuma apmācībās Mākslas akadēmijā (nē, vēl agrāk – pusaudža centienos kopēt Rubensa daiļavas) sācis. Un tieši kā figurālists nupat iekļāvies pirmā Latvijas kultūras kanona Vizuālās mākslas darbu un personāliju ducī."

8.augustā Cēsu Svētā Jāņa baznīcā dziedās Aleksandrs Antoņenko

8.augustā plkst.20.00 Cēsu Svētā Jāņa baznīcā varēs dzirdēt nu jau pasaules slavu iemantojušo Latvijas tenoru Aleksandru Antoņenko un vienu no Latvijas ievērojamākajiem ērģelniekiem Tālivaldi Deksni. Talantīgais tandēms kopš 21. gadsimta sākuma regulāri uzstājas Latvijas baznīcās, piedalās kamermūzikas koncertos un starptautiskos festivālos. Tālivaldis Deksnis koncertā spēlēs Pētera Vaska jaunāko ērģeļdarbu Canto di forza un kādas daļas no Marģera Zariņa svītas "Kurzemes baroks". Aleksandrs Antoņenko izpildīs Šarla Guno, Jāņa Mediņa, Fēliksa Mendelszona, Jāzepa Vītola un Cēsīs dzimušā ievērojamā latviešu komponista Alfrēda Kalniņa skaņdarbus. Koncertā skanēs Alf.Kalniņa solodziesma "Jau aiz kalniem", kuru Aleksandrs Antoņenko uzskata par "vienu no skaistākajām, ja ne pašu skaistāko latviešu oriģināldziesmu". Koncerts būs unikāla iespēja klātienē novērot un novērtēt Aleksandra Antoņenko talantu, kuram applaudējuši Zalcburgas festivālā, Parīzes Bastīlijas operā, Berlīnē un Grācā, Drēzdenes Semperoper, Oslo un Stokholmā, Ņujorkas Metropoles opernamā u.c. Turklāt šovasar tā ir vienīgā reize, kad A.Antoņenko koncertē Latvijā!

9.augustā pirmo reizi Latvijā koncertēs Stokholmas Karaliskā filharmoniskā orķestra trombonu kvartets

9.augustā plkst. 17.00 Cēsu Kultūras centrā pirmo reizi Latvijā uzstāsies Stokholmas Karaliskā filharmoniskā orķestra trombonu kvartets!

"SEB grupa Zviedrijā ir Stokholmas Karaliskā Filharmoniskā orķestra ilggadēja atbalstītāja, tāpēc ar vēl lielāku gandarījumu Latvijas sabiedrībai un mūsu valsts viesiem kopā ar Cēsu mākslas festivāla organizatoriem varam piedāvāt orķestra Trombonu kvarteta koncertu," stāsta SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Koncerta programmā skanēs Pītera Atertona, Georga Filipa Tēlemaņa, Ludviga van Bēthovena, Folkes Rābes, Kristera Dānielsona, Kvirīno Gasparīni, Marka Antonio Indženjēri un Reimonda Premru skaņdarbi.

Metāla pūšaminstrumentu "zemā gala" pārstāvis trombons allaž bijis viens no Skandināvijas mūzikas spēcīgākajiem simboliem. Stokholmas Karaliskā filharmoniskā orķestra (SKFO) trombonu kvartets (Karls Frisendals (Karl Frisendahl), Niklass Almgrens (Niklas Almgren), Geirs Anfinsens (Geir Anfinsen), Ēriks Stenborgs (Erik Stenborg)) ir vairākus gadu desmitus ilgas saspēles rūdīts mūziķu ansamblis. Viņu repertuārā ir laikmetīgā mūzika, kas radīta četriem tromboniem, kā arī senākos laikos komponētu darbu aranžējumi šādam sastāvam. Orķestris, kurā muzicē šie četri vīri, ir viens no Eiropas augstākās klases orķestru plejādes; tā mājvieta ir Stokholmas koncertzāle, kurā citstarp ik gadu 10. decembrī notiek Nobela prēmijas pasniegšana.

Festivāla izskaņā – 15.augustā – VIVAT CONCERTO!

15.augustā plkst.20.00 Cēsu Sporta kompleksā notiks festivāla noslēguma koncerts. "Trīs koncerti vienā koncertā – lai dzīvo koncerts!" - ar šādu devīzi noslēguma programmā iekļauti trīs spoži koncertžanra paraugi, kuru autori – 19. gadsimta pianists virtuozs un komponists Francis Lists (skanēs Pirmais klavierkoncerts), 20. gadsimta pirmās puses ungāru komponists Bēla Bartoks (skanēs Koncerts orķestrim) un mūsu laikabiedrs – japāņu kibernētiķis Takasi Josimacu (skanēs saksofona koncerts "Kiberputns"). Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri šajā koncertā diriģēs Nacionālās operas diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

"Cēsu festivālam gribējām izdomāt īpašu programmu, kas nebūtu tikai kārtējā populārā gabala kārtējā interpretācija. Tad nu palikām pie tā, ka vienā vakarā skanēs trīs instrumentāli koncerti, tiesa, mazliet atšķirīgi. Lista koncerts ir vienam solistam, Josimacu komponējis orķestrim un solistu duetam, savukārt Bartoka koncertā solista lomā ir dažādas orķestra instrumentu grupas. Bartoka koncerts, ja nemaldos, Latvijā ilgāku laiku nav skanējis," stāsta Mārtiņš Ozoliņš.

Japānas skaņu tehnologa Takasi Josimacu opuss "Kiberputns" piedāvā savdabīgu saksofonspēles vēsturi, kur solo spēlēs viens no izcilākajiem Latvijas jaunajiem solistiem Oskars Petrauskis. Viņš uzvarējis konkursos Baltijā, Itālijā, Slovēnijā, kā arī prestižajā konkursā Yamaha SaxContest 2007 (Vācija); ieguvis arī Latvijas Mūzikas akadēmijas un Swedbank gada balvu 2004. Josimacu koncertā dzirdēsim un redzēsim arī Oskara brāli – pianistu Raimondu Petrauski.

Noslēguma koncerta izskaņā Lista Pirmo klavierkoncertu spēlēs Andrejs Osokins. Sava tēva – ievērojamā pianista Sergeja Osokina audzēknis Andrejs Osokins saņēmis Lielo mūzikas balvu 2008 par spožu debiju, ir Jāzepa Vītola Starptautiskā pianistu konkursa 2008 1. vietas un Swedbank un Mūzikas akadēmijas gada balvas 2008 ieguvējs. Šogad aprīlī saviem līdzšinējiem panākumiem – uzvarai Birmingemas konkursā (2004) un Londonas Bēthovena konkursā (2008) – Osokins pievienoja sīvā cīņā iegūto 3. vietu prestižajā Londonas pianistu konkursā, kura finālā ar panākumiem atskaņoja tieši šo – Lista Pirmo klavierkoncertu!

Papildu informācija:
www.cesufestivals.lv