Ieejas biļetes ir skaistas pastkartītes, uz kurām ir attēlotas stacijas. Pasākuma galvenie apmeklētāji bija ģimenes. To jaunākās atvases ar īpašu prieku lēkāja piepūšamā vilcienā. Kopā ar saviem vecākiem spēlēja orientēšanās spēli, pēc fotogrāfiju fragmentiem mēģinot atpazīt Dzelzceļa muzeja eksponātus. Vienā no lielākajiem vagoniem mazajiem pasažieriem bija iespēja noskatīties filmu par drošības noteikumiem vilcienā. Uz ne tik tālajiem 90. gadiem apmeklētājus aizveda fonā skanošā mūzika - no šlāgeriem līdz roka melodijām, kuru galvenā tēma, protams, bija vilciens! Otra publikas daļa bohēmiski tērpti jaunieši bija acīmredzami bija atnākuši uz grupas „Hospitāļu iela" koncertu. Grupas repertuārā ir daudz dziesmu par ceļu, došanos ceļā. Arī par izsūtīšanu. Iespējams tāpēc tās manām ausīm skan nedaudz nostalģiski. Šīs sajūtas noteikti ir atbilstošas, liekot aizdomāties par dzelzceļa stāstu skumjo pusi.
Foto: Reinis Kalvāns
