Tirgus telpas ikdienas iemītnieki jeb daudzskaitlīgā publika ir tērpta treniņtērpos, sporta kreklos un sporta apavos, veidojot noteiktu kopienu. Arī galvenie izrādes varoņi ir ieturēti atbilstošā etiķetē – treniņtērpi ar vienu svītru sānā, sportiska tipa t-krekls, sporta apavi. Divi aktieri, kuri iejūtas daudzajos tēlos, atklāj patiesi vienkāršu un tajā pašā laikā sarežģītu meistarības pakāpi, jo spēja iejusties ne tikai tirgus telpā sastopamo personāžu, piemēram, bezpajumtnieka, miesnieka un krāvēja, bet arī tualetes uzraudzes un apkopējas, kā arī zivju pārdevējas tēlā, ir pat dažbrīd apbrīnojama, jo ne katram ir pa spēkam raustītā valodā norunāt desmit minūšu monologu vai ticami parodēt krievu tautības zivju pārdevēju, kas uzskata sevi par galma dāmu.
Pats izrādes sižets jau sākumā ir intrigas caurvīts. Tumšajā telpā aiz skatītāju solu rindām, kas atrodas iepretim skatuvei, uz kuras redzama tirgus fotoattēlu video projekcija, iedegas gaisma un, pacēlājam laižoties lejā, ierodas galvenie varoņi. “Ceļu, ceļu!” atskan saucieni, uzburot tirgus vides raksturojošo steigas auru. Drīz pēc tam skatītājam tiek atklāts šokējošs notikums – tirgū ir atrast ķīnieša līķis. Sākas izmeklēšana un skatītajiem tiek dota iespēja iepazīties ar miesnieku, krāvēju Igoru, bezpajumtnieku Vilhelmu, kuram ir sakars ar tualetes uzraudzi, kā arī sastapt Sofiju, kas ir miesnieka sieva un krāvēja Igora mīļākā. Tomēr liecinieku liecības putrojas un jaucas, liekot skatītājam maldīties pieņēmumos par to, kurš patiesībā vainojams pie ķīnieša nāves. Bet kā izrādās – vainojams ir ikviens.
Mīlestības trijstūris, naids un greizsirdība mājo katrā no šiem varoņiem, kopā iekrāsojot un atklājot tirgus, kā mazas pasaulītes telpu, kurā darbojas tie paši dzīves likumi, kas ārpus tās. Izrāde apspēlē gan sastopamos tēlus, gan stereotipus, gan ikdienišķos tirgus telpas viesus, satīriski smejoties par to, ka īstenībā arī mazajā, iedomāti atšķirīgajā tirgus pasaulē var notikt kas tāds, kas satricinās tās ikdienas notikumus vai arī negaidot atklājot vien to, ka tā gan mums pašiem, gan ārvalstu viesiem ir neizdibināma pasaule, kas iegūst pat eksotikas statusu.
Foto: Vladislavs Punculs
