Banksy ir graffiti mākslinieks, kurš dzimis Lielbritānijā. Klīst leģendas, ka viņa īstais vārds ir Robs Banks un dzimšanas gads - 1974., bet dzīves vieta ir Bristole, ka viņš ir 33 gadus vecs un viņa nodarbošanās ir noslēpums pat viņa ģimenei, savukārt citi uzskata, ka viņš ir izvēlējies pareizo mārketinga tehniku, kas garantēs viņam vēl ilgu slavu. Tikai retais zina, kas patiesībā ir šis cilvēks, kurš dzīvo dubulto dzīvi un kura radītie darbi ir atnesuši pasaules slavu, ja ne viņam pašam, tad vismaz viņa pseido dzīves varonim noteikti.
Žurnālistu intereses upuris
Banksy savu darbību iesāka pirms astoņiem gadiem, un kopš šī laika viņa patiesais vecums, vārds un dzīves vieta ir noslēpums daudziem – gan medijiem, gan viņa mākslas cienītājiem. Pagājušajā gadā mākslinieks, pārvācoties uz Bristoli, uz savas vecās mājvietas sienas atstāja zīmējumu – kailu vīrieti, kurš pieķēries pie atvērta loga palodzes. Lielākā daļa kaimiņu atbalstīja to, ka darbam ir jāpaliek tur, kur Banksy to ir atstājis, savukārt medijiem tika dota ideja jaunam raksta materiālam. Tomēr pašiem žurnālistiem ar mākslinieku nebija izdevies sazināties. „Nē, nekad neesmu viņu saticis”, „BBC News” sacīja žurnālists Lizs Bēkons, kurš veidoja materiālu par Banksy zīmējumu. „Viņš ir liels noslēpums, kas ir daļa no viņa burvības”.
Var uzskatīt, ka Bristoles žurnālistam Fergusam Colvillei ir paveicies. Viņš ar mākslinieku ir ticies 2002. gadā. „Es dabūju no cilvēkiem viņa kontaktus, piezvanīju un sarunāju interviju, bet tas vēl bija tad, kad viņš nebija slavens”, laikrakstam „Daily Mail” atklāj F. Colville. „Viņš bija parasts un diezgan kaulains”. Pēc neilga laika „Daily Mail” rakstīja, ka „Banksy ir garš, laba auguma un nedaudz noplukušiem matiem. Viņa balsij ir viegla rietumnieciski tirkšķoša skaņa, bet citādi – Londonas balss tembrs”.
Noslēpumainības aura – mārketinga ierocis
Mākslas galeriju darbinieki un Banksy izstāžu organizatori pašu mākslinieku nav skatījuši vaigā, tomēr viņiem ir savi pieņēmumi par to, kas un kāds ir šis noslēpumainais mākslinieks. „Arnofili” mākslas galerijas vadītājs Marks Klarks „BBC News” sacīja, ka viņš ir saticis tikai Banksy menedžeri. „Tomēr arī par to, vai tas bija Banksy menedžeris vai viņš pats, es neesmu drošs”, sacīja M. Klarks. Tik tiešām, cilvēkus, kuri strādā pie Banksy un palīdz organizēt izstādes, ir tikpat grūti dabūt rokā, cik pašu mākslinieku. Aģents Stīvs Lazarides bieži ir izbraucis no valsts vai nav pieejams, tomēr, ja izdodas sazvanīt, tad viņš izvairās runāt par Banksy personību.
Marks Klarks uzskata, ka noslēpumainība, kas virmo ap Banksy patieso dzīvi ir palīdzējusi viņa karjerai. „Droši vien ir labāk, ja sākumā neviens nezina par to, kas tu esi, jo nodarbojies ar ko nelegālu, tomēr tagad domāju, ka šī noslēpumainība ir tikai pavairojusi interesi”, sacīja M. Klarks. Arī žurnālists Fergus Colville ir pārliecināts, ka Banksy popularitāte slēpjas publikas zombēšanā. „Viņš ir izmantojis fantastisku PR tehniku, tā ir pseido anonimitāte, kas uzkurina mediju uzmanību, un tie nepadosies, kamēr nenoskaidros patiesību”.
20 gadus vecs iedvesmas avots
Banksy māksla bieži vien ir ar satīrisku pieskaņu, ironizējot par politiku, kultūru un ētiku. Mākslinieka radītā ielas māksla, kas apvieno graffiti rakstības stilu un īpatnēju stencila tehniku, ir līdzīga Parīzes graffiti mākslinieka Blek le Rat daiļradei. Parīzes graffiti mākslinieks tiek uzskatīts par stencila tehnikas ieviesēju. Pats Banksy šo ietekmi nenoliedz. „Katru reizi es domāju, ka esmu uzzīmējis kaut ko oriģinālu, bet tad es uzzinu, ka Blek le Rat to jau ir izveidojis, tikai divdesmit gadus agrāk”. Tomēr pats Blek le Rat intervijā laikrakstam „Daily Mail” sacīja, ka neuzskata, ka Banksy kopē viņa darbus. „Esmu vecs vīrs, bet viņš ir jauns puika, bet, ja es esmu iedvesmas avots, man tas patīk”. Ar ironiju graffiti mākslinieks arī piemetināja, ka tieši dēļ Banksy viņš ir palicis populārāks. „Man ir vairāki līgumi ar grāmatu izdevējiem, es to esmu gaidījis 30 gadus, bet tikai šobrīd mana ielu māksla ir kļuvusi par „lielām ziņā” un tas ir tikai pateicoties Banksy sacītajam, ka viņš iedvesmojas no manis”.
Ne tikai krāsas pleķis
Pats Banksy uzskata, ka „graffiti ne vienmēr posta ēkas, jo bieži vien tas ir veids, kā tās uzlabot”. Viņa stencila tehnikā veidotie darbi ir kļuvuši slaveni, pateicoties „guerrilla” mārketinga (pēkšņu akciju, kampaņu) tehnikai, kuras liecības uzkrāj publiskā telpa – Londonas un Bristoles sienas, kā arī Izraēlas un Palestīnas teritoriju šķirošā „Rietumu bankas” barjera. Tomēr, aplūkojot mākslinieka darbus, nākas secināt, ka tie ietver politiska rakstura ziņojumus. Šāda rakstura ziņojumi ir atrodami visā pasaulē uz sienām, ielām un ēkām, sākot ar Londonu un beidzot ar Ņujorku.
Pirmā oficiālā Banksy darbu izstāde notika 2000. gadā. Pēc trim gadiem Londonas mākslas telpas, kā arī mediju uzmanības lokā nonāca mākslinieka akcija - izrāde, kas notika slepenā vietā un kurā galvenajās lomās bija ar krāsas baloniņu nokrāsotas dzīvas govis – sarkanas krāsas ķermeņi, kas noklāti ar Endija Varhola portretiem, kā arī cūkas, kurām uz galvas bija blonda parūka, bet mugurā klasiska piegriezuma žakete ar popārta stilā ieturētu kolāžas apdruku. Savā nākamajā izstādē Notinghilas galerijā, viņš apmeklētājus pārsteidza ar divsimts brīvē izlaistām žurkām.
Šobrīd Ņujorkā ir izveidota instalācija “Ciema zooveikals un ogļu grils”. Tā izskatās pēc zooveikala, taču tajā redzamajā akvārijā atrodas nevis zelta zivtiņas vai bruņurupuči, bet peld zivju pirkstiņi, savukārt kāmīšu vietā stikla būrīšos “dzīvo” lielākas un mazākas kustīgas desiņas. Turpat blakus atrodami arī visdažādākie produkti no veikalu gaļas produktu plauktiem - acīmredzot, lai skatītāji skaidri un nepārprotami pamanītu saistību starp gaļu un dzīvniekiem, kurus tie mēdz izvēlēties par saviem draugiem. Mākslinieks ar šo instalāciju vēlējies uzsvērt to, ka vienu sugu dzīvniekus cilvēki ciena un mīl, bet citus audzē, lai sagrieztu gabaliņos un apēstu, viņš liek aizdomāties par savu izturēšanos pret dzīvniekiem un industriālās lopkopības ētiskumu.
Naudai nav vērtības
Lai arī mākslinieks vairākkārt ir sacījis, ka naudai nav vērtība, viņa mākslas darbus iekāro daudzi. Pēkšņi viņš ir iekļuvis arī Andželinas Džolijas, Kristinas Agileras un Breda Pita iemīļoto mākslinieku pulkā, kuri februārī notikušajā izsolē ir iegādājušies darbu, samaksājot par to 100 000 dolārus. Darbs ar nosaukumu „Bumba”, kurā redzamas trīs pensionāres, ripinot bumbas, pārspējis izsolē pārdotākās preces cenu, iekļaujot Banksy mākslinieku elitē. Bet viņš joprojām cenšas izvairīties no naudas klātbūtnes, tādēļ pēc izstādes viņš oficiālajā mājas lapā publicēja izstāžu telpas attēlu un ziņu – „Es nespēju noticēt, ka jūs, idioti, patiešām pērkat šo s*du”.
Tomēr tas nav vienīgais Banksy pārdotais darbs. Viņa darbs „Kosmosa meitene un putns” tika pārdots par 288 000 dolāriem, savukārt, darbs, kurā redzams, kā uz sienas tiek uzgleznots liels, dzeltens zieds, interneta portāla EBay.com izsolē tika pārdots par 470 000 dolāriem.
