Ārvalstu kolēģi protestē pret Nacionālā Kino centra pievienošanu Kultūras ministrijai

Eiropas Filmu aģentūru direktoru asociācija (EFAD), kurā pārstāvētas 30 Eiropas filmu nozares atbalsta institūcijas, raksta: „2004.gadā, izveidojot EFAD, mēs piedalījāmies diskusijās, kuru rezultātā tika pieņemts lēmums Latvijā saglabāt un stiprināt Nacionālo Kino centru (NKC). Lai arī Eiropas valstīs pastāv dažādi modeļi, kā pārvaldīt publisko finansējumu filmu nozarē, visizplatītākais un par vispareizāko atzīts rokas attāluma institūcijas (arms-lenght institution) modelis, kura ietvaros iespējams vienlīdz labi pārvaldīt publiskos un piesaistītos privātos resursus, tāpat arī nacionālos un starptautiskos resursus. Šī modeļa priekšrocības novērtētas, piemēram, Polijā un Slovākijā, kur nesen dibinātas autonomas publiskas filmu aģentūras.

Autonomu aģentūru pastāvēšana faktiski atmaksājas, ievērojot labumu, ko dod lielāks caurspīdīgums, atbildība un pārskatāmība – princips, kas īpaši tiek izcelts Eiropas Padomes sagatavotajā rezolūcijā par efektīvu filmu nozares politiku. Latvijas NKC līdz šim ir bijis vērtīgs Eiropas mēroga filmu iniciatīvu dalībnieks un veicinātājs ne tikai, bet jo īpaši Baltijas valstīs. NKC slēgšanai visdrīzāk būtu negatīva ietekme uz Baltijas valstu sadarbības platformu kino jomā Baltic Films; tāpat bīstami tiktu ietekmēta Latvijas Nacionālā kino centra izcili īstenotā iniciatīva – Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, jo turpmāk nebūtu iespējama pasākuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma piesaiste no Eiropas Savienības MEDIA programmas”. 

Lietuvas Neatkarīgo producentu asociācija raksta: „Lietuvas filmu nozares profesionāļi ir neizpratnē, saņemot ziņu par Latvijas valdības plāniem likvidēt Nacionālo Kino centru kā neatkarīgu organizāciju. Līdz šim brīdim Lietuva bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā filmu nozares pārvaldi īstenoja Kultūras ministrijas departaments. Tā kā tas ir neefektīvs administrēšanas veids, mēs sagatavojām plānu par neatkarīgas institūcijas nodibināšanu filmu nozares administrēšanai un jau saņēmām atbalsta solījumus no valdības. Latvijas valdības plānotā rīcība ir nopietna atkāpšanās no demokrātiskās valstīs pieņemtas prakses, kā arī drošas pārvaldes principiem. Galvenā neatkarīgas pārvaldes vienības priekšrocība ir tās neatkarība no politiskās varas un politiskām pārmaiņām. Iekļaujot filmu nozares pārvaldi ministrijas sastāvā, mūsuprāt, ir vieglāk izdarīt spiedienu un ietekmēt lēmumu pieņemšanu, ieskaitot lēmumus par finansējumu sadali filmu projektiem.”

Slovēnijas kino profesionāļu asociācijas vadītājs Igors Koršičs uzsver: „Ir ļoti svarīgi, ka mēs visasākajā veidā reaģējam uz pirmo Eiropas Savienības filmu institūta likvidāciju kā precedentu. Ir pilnīgi skaidrs, ka neatkarīga filmu institūcija ir visbūtiskākais instruments filmu kultūras saglabāšanai, tāpēc mums solidāri jāapvienojas pret šādām barbariskām tendencēm. Šādu ieceru mērķis ir vājināt multikulturālu Eiropu, tās virzītas pret sabiedrības tiesībām uz spēcīgu audiovizuālo kultūru, pret profesionāļu interesēm un pret demokrātisku sabiedrību”.