Mācoties Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, 1960.gadu sākumā Laima Eglīte iesaistījās leģendārajā Roberta Ligera vadītajā pantomīmas ansamblī. Izrāžu iestudējumi, kā arī radošais gars, kas valdīja trupā, tik ļoti aizrāva jaunieti, ka viņa nopietni apsvēra domu savu turpmākās profesijas izvēli saistīt ar skatuvi. Tomēr Rozentālskolā apgūtie mākslas pamati aicināja tālāk attīstīt arī spējas glezniecības jomā. Laikā no 1966. līdz 1974.gadam sekoja studijas Valsts Mākslas akadēmijā, Glezniecības nodaļā, kas tika absolvēta ar diplomdarba kompozīciju „Ģimene”. Sākotnējā iecere diplomdarbā tēlot ainu no pantomīmas teātra dzīves akadēmijā tika noraidīta. Tomēr tieši pantomīmas spēlē iemantotā ķermeņa plastikas izjūta vēlākos radošās dzīves gados māksliniecei palīdzēja radīt virkni emocionāli kāpinātu figurālo darbu, kuros pozai un žestam atvēlēta noteicoša loma. Turklāt šie darbi visbiežāk tapuši balstoties autores iztēlē, atmiņā, pieredzē, zināšanās, nevis tiešās modeļa studijās.
Laimas Eglītes gleznu tematiku vienmēr ietekmējusi viņas īpašā dzīves izjūta, sakāpinātā jūtība, ar kādu māksliniece uztver ne vien savas intīmās pasaules telpu, bet arī globālās norises. Vislielākos panākumus viņa guvusi ar portreta un sadzīves žanra darbiem, savu varoņu psiholoģiskajiem tēliem piešķirot simbola nozīmi: no madonnas līdz karalienei u.tml. Virknē kompozīciju risināta mātes un bērna tēma, tik pat bieži tēlota arī vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību dinamika.
Stilistiski Laimas Eglītes darbos vērojama liela dažādība. 20.gadsimta 70.gados tapušajās kompozīcijās dominē līnijas kaligrāfija, ļaujot runāt par t.s. „japānisko periodu” mākslinieces daiļradē. Taču jau ar 1980.gadu viņas rokraksts mainās: līnijas dominanti nomaina ar maigu gaismēnu mīkstināts apjomu modelējums, lokālās krāsas – niansēti pustoņi, līdz 80.gadu otrajā pusē pēkšņi uzliesmo mākslinieces interese par triepiena dinamiku, un līdzšinējo noskaņas liriskumu aizstāj trauksme un sasprindzinājums. Kopš 2000.gada Laima Eglīte formas eksperimentus reizēm mēdz risināt lielformāta abstrakcijās, pievēršoties telpas, atmosfēriskuma un materialitātes problēmām, turpretī viņas figurālajos darbos arvien biežāk parādās dekoratīvi elementi. Šo rokraksta daudzveidību pati māksliniece saista ar dzīves intensitātes izmaiņām dažādos daiļrades periodos.
Paralēli glezniecībai Laima Eglīte periodiski strādājusi arī bērnu grāmatu grafikā un multiplikācijā, radot izcilus darbus šajās mākslas jomās, tostarp Latvijā pirmo zīmēto multfilmu „Kabata” (1983, režisore Roze Stiebra).
Izstādi atbalsta Latvijas Mākslinieku savienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Animācijas filmu studija Dauka. Informatīvais atbalstītājs – žurnāls Rīgas Laiks.
SAISTĪTIE PASĀKUMI:
* 2009.gada 5.septembrī akcijas Mācību nedēļa pieaugušajiem ietvaros
plkst. 12:00 Ieskats Laimas Eglītes personālizstādē:
tikšanās ekspozīcijā ar izstādes kuratori Dainu Auziņu
plkst. 14:00 Radošā darbnīca Laimas Eglītes personālizstādē:
nodarbība muzejpedagoģes Martas Ķipsnes vadībā
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltā zāle (K.Valdemāra iela 10a) darba laiki:
Katru dienu 11:00 – 17:00, kase 11:00 – 16:45
Ceturtdienās 11:00 – 19:00, kase 11:00 – 18:45
Otrdienās slēgts
Biļešu cenas
Pieaugušie: 2,50 (2,00)* Ls
Skolēni, studenti, pensionāri: 1,50 (1,00) Ls
Ģimenes biļete (1-2 pieaugušie ar 1-4 bērniem līdz 16 g.v.): 4,00 Ls
* Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 8 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bezmaksas.
Attēlā: Laima Eglīte. Vija. 1988. Audekls, eļļa.
