Šādas un līdzīgas domas pārņem, ieejot mākslas galerijā „Slazds”, kas atrodas Dzirnavu un Ganu ielas krustojumā, Rīgas jūgendstila kvartālā. Galerijas veidotāji ir pulcinājuši jaunas un pilnīgi nepārprotamas zvaigznes glezniecības izplatījumā, kurām „vecmeistaru” tituli pielips, kad sāksies muzejnieku un konservatīvo mākslas kritiķu rosība ap jau sen tapušiem darbiem. Kas ir šie autori?
Krīzes laikmets liek ielūkoties cilvēka izgrieztajā „alter ego”. Vai „cilvēks” patiešām skan lepni, kā tika apgalvojis traģiskais M.Gorkijs? Vai tieši otrādi – viņa neglītā dimensija ir tā, kas dzemdinājusi sabiedrības krīzi un ar to nākošās personīgās nelaimes? Modernā māksla aplūko un ar saviem paņēmieniem analizē šo cilvēces „pēcpusi”. To varam labi saskatīt galerijā „Slazds”, vērojot vecuma saēstus plikņus, cilvēka un mehānisma savienojumus sirreālistiskās kombinācijās, kurās vīd kā skaistums, tā abu organiskā nesavienojamība. Galerija atklāti demonstrē mākslinieku eksperimentus, citiem vārdiem – rāda, kādā virzienā iet mūsdienu gleznotāju jaunrade. Šo ceļu iet Rudolfa Liberta stipendiāts Kaspars Perskis, ko varētu nosaukt par mūsdienu sirrealisma pārstāvi, bet tas nav nekāds izmocīts S.Dalī pakaļdarinājums, bet it kā nejauši, no sirds dzemdēts un tapis, te nav Spānijas gaisa, te ir Latvijas atmosfēra. Kaspars Perskis bez Rīgas ir iekarojis arī Prāgas mākslas cienītāju uzmanību, tur rīkojot personālizstādes.
Tūlītēju interesi rosina pavisam jaunas, bet jau populāras gleznotājas Janas Briķes darbi. Viņa vienuviet sniedz mums vecmeistaru stilā darinātu portretu, taču viņas darbu vadmotīvs ir cits – īpašs pasaules redzējums. Fiziķi apgalvo, ka cilvēka redze jau pašā redzes mehānikas līmenī ir maz salīdzināma ar to, kas notiek laboratorijas optikā. Kur nu vēl psiholoģiskais un intelektuālais filtrs, kas izlaiž caur sevi gaismas staru! Janas Briķes gleznās mēs lūkojamies uz pasauli, kas atgādina veclaiku dagerotipus, pasaku grāmatas un bieži – šamaņu kosmosa attēlojumu. Vai jums patīk mūzikas gabali ar šamanistiskas dziedāšanas iestarpinājumiem? Tos var pat ieraudzīt – Janas Briķes gleznās. Viņas izstāžu ģeogrāfija ietver vecās Eiropas pilsētas Zalcburgu, Cīrihi, Londonu, un, protams, izsmalcinātos Itālijas salonus, kā arī Ņujorku un citas vietas.
Ļoti savdabīgi pasauli redz gleznotājs Andrejs Kostromins (A. Dinvalds). Viņa mākslas tehnoloģija ir smalkas toņu nianses, faktūra, kā arī daudzslāņains gleznojums. Darbus veido neskaitāmas krāsu kārtas, klātas cita virs citas, kā rezultātā tiek panākts telpiskums un gleznas virsmai piešķirts mirguļojošs efekts, bet dažviet bagātīgo virsmas faktūru pārklāj zīmējums - smalku tumšu līniju raksti. Pats autors uzsvēris, ka glezniecībā, tāpat kā mākslā kopumā un arī sadzīvē, viņa uzmanības centrā ir tieši krāsa, toņu attiecības, kas ļauj meklēt arvien jaunas nianses un sajūsmināties par atradumiem. A. Kostromina audekliem cauri lūkojas gan mākslinieka amats, gan apkārtējās pasaules daudzslāņainība. Mēs un putns: kas tiem kopējs un atšķirīgs? Cilvēks un zivs: šo divu būtņu saikni ir apcerējuši jau senie feniķieši. Kas sakāms mums? Mākslinieks, liekot raudzīties uz šiem darbiem, mudina mūs domāt līdz un izjūtu līmenī rast atbildi.
Citus krīze liek novērsties no apkārtējās vides anatomijas, lai pievērstos skaistām ziedu formām. Šādus darbus piedāvā lielu popularitāti ieguvusī Liene Baklāne. Viņas ziedu gleznojumi ir fantastiski savā perfektumā un caurspīdīgumā. Viņas darbos ieskanas kosmopolītiskie japāņu mākslas, aizpagājušā gadsimta impresionisma motīvi. Šīs īpašības ir augstu novērtējuši mākslas vērtētāji un Lienas Baklānes darbi grezno privātas kolekcijas Dānijā, ASV, Krievijā, Polijā, Zviedrijā, Holandē, Vācijā, Francijā, Šveicē, Norvēģijā, Meksikā. Lienes Baklānes mākslas darbi regulāri parādās ne tikai Anglijas, Krievijas, Beļģijas metropolēs, bet arī Parīzes mākslas salonos..
Lielisku krāsu izjūtu parāda Ilze Preisa. Viņas darbu dinamika iet no krāsu dominantes, bet gads no gada arī formas sāk spēlēt izteiktāku lomu. Ilze Preisa droši ir rekordiste dažādu diplomu un godalgotu vietu saņemšanā mākslas izstādēs. Viņas aizraušanās ar ibēriskiem motīviem ir raksturīga ziemeļu mākslinieku kaislība; bet ziemeļnieku dienvidu redzējums ir īpašs. Par to liecina jau vikingu mantojums arābu civilizācijas vēsturē. Ilzes Preisas gleznas ir iespaidojušas viņas studijas Berlīnē, kur notikusi tieša saskarsme ar Vācijas un Rietumeiropas mākslu.
Ja jums ir vēlme pasniegt draugam vai kolēģim ekskluzīvu dāvanu, galerijā var atrast piemērotu keramikas mākslas darbu. Šo žanru pārstāv Maruta Raude, kas cēlusies no Latgales. Taču viņas darbos tradicionālo svilpaunieku un svečturu vietā ieraugām pavisam ko citu. M. Raudas virsglazūras apgleznojumi sasaucas ar vairākām pasaules kultūrām. Uzmetot acis viņas darinātam dekoratīvam šķīvim, liekas, ka esi ieraudzījis persiešu tepiķa atdarinājumu. Skaisti! Taču klasisks islāma kultūras tepiķis simboliski attēlo džannahu, jeb musulmaņu paradīzes dārzus. Palūkojoties tuvāki, liekas, ka esi nokāpis Krētas-Mikēnu tēlotājmākslas pasaulē, kur Senā Ēģipte satiekas ar hellēņu mākslu. Pasaules kultūru asociācijas Marutas Raudas daiļdarbos ir augstu novērtējusi Austrālijas, Anglijas, Vācijas un citu zemju mākslas cienītāji. Tas viss, protams, neizslēdz mākslinieces paralēlu aizraušanos ar postmodernisma mākslu.
Visaugstākās raudzes fotomākslu šajā salonā pārstāv māksliniece Gundega Deģe, kas ir vairākkārt guvusi pirmās vietas dažādos starptautiskajos foto konkursos, šīs fotogrāfes darbi ir atraduši savu vietu Maskavs lielākajās foto galerijās.
Periodiski, atsaucoties apmeklētāju un mākslinieku ierosinājumam, galerija pulcina māksliniekus pie kafijas vai vīna glāzes parunāt par mākslu un citām gaisīgām matērijām mākslinieciski nepiespiestā atmosfērā, sēžot uz spilveniem un grīdas.
Nebūs lieki piebilst, ka galerijas mākslinieki izpilda arī pasūtījumus, apgleznojot neērtas virsmas jaunbūvēs, restaurējot un piešķirot stila nianses vecām mēbelēm, palīdzot pareizi izvietot mākslas darbus telpā, kā arī dodot citus padomus un ekspertīzes. „Slazds” ar to mēģina pārvarēt tik biežo augstās mākslas un lietišķās dzīves nošķirtību.
Taču, ja nevaļa liedz jums tur iegriezties, to var aplūkot arī internetā, kur atradīsim gan pilnu šī pasākuma dalībnieku sarakstu, gan paraugus - kā apgleznotas savrupmāju iekšsienas, gan pilnīgi fantastiskās mākslinieku fotogrāfijas. Arī oriģinālā, ar plastilīna animāciju piesātinātā mājas lapa www.slazds.lv ir uzmanības vērts mākslas darbs, kas ir dizaina adarbnīcas \"Leo TN\" meistarstiķis.
Kultūra un māksla » Izstādes
Jaunā mākslas galerija "Slazds" ar glezniecību pret dižķibeli
Prof. Leons Taivans, 12.08.2009. 15:09
Latvijā un pasaulē runā par „dižķibeli” jeb krīzi, kurā mēs piedzīvojam grūtus laikus. Tajos mēs reti atskārstam, ka krīzes periodi ir lielu pārvērtību laiki, kuros parādās jauni talanti agrāko autoritāšu vietā, kas uzpeld gluži negaidīti, pieticīgā vidē, bet, raugi, laiks liek apķerties, ka tepat bijuši lielmeistari, kuru darbus neesam ne vērtējuši, ne lūkojuši greznot ar tiem savus mājokļus un darba vietas. Tad nu viņi nonāk nepieejamās muzeju glabātuvēs un bagātnieku salonos, bet ir jau par vēlu...
Lasi vēl...