Īsi pirms filmēšanas sākuma, ap 15:00 pie Kultūras ministrijas iesākās rosība. Pulcējās cilvēki, kuri bija sadzirdējuši akcijas rīkotāju aicinājumu ņemt līdzi ziedus un balonus, kā arī ģērbties košās krāsās, lai radītu pozitīvu noskaņu. Daudziem dalībniekiem pie drēbēm bija piespraustas piespraudes ar tekstu „Par kino!”, savukārt citu drēbes greznoja uzlīmes, uz kurām redzama ar sarkanu krāsu pārsvītrota kinokamera.
Īsfilmas „Eizenšteina sapnis” režisore Laila Pakalniņa sacīja, ka filmas filmēšana tika pielāgota konkrēti šai vietai, lai Kultūras ministrijas ierēdņiem būtu iespēja pārliecināties par to, kā notiek filmēšanas process. „Pirmkārt, nedarīt neko, kad tiek pieņemts būtisks lēmums, kas skar kino nozari, mēs nevarējām. Tai pat laikā būtu amorāli, ja mēs šeit stāvētu un piketētu vai nestu zārku, jo ir daudzas traģiskākās lietas valstī un šis jau ir kaut kas, kam vajadzētu uzrunāt burtiski tikai pāris amatpersonas”, miermīlīgo protesta akcijas ideju skaidroja režisore. „Jautājums jau nav par to, ka mēs prasām vairāk naudu, bet par to, lai nepieņemtu stulbu lēmumu, ar kuru tiek sagrauta iepriekšējā sistēma, tāpēc, lai parādītu amatpersonām, ka neesam vienaldzīgi”. Viņa arī uzsvēra, ka būtiskākais zaudējums, ja „Nacionālo Kino Centru” pievienotu Kultūras ministrijai, būtu tieši finansiālajā jomā, jo „nauda tiktu dalīta pēc politiskajām simpātijām”. „Ja pēc 3 gadiem ministrs būtu kāds partijas „Saskaņas centrs” vai „PCTVL” pārstāvis, tad mēs nedrīkstētu uzņemt filmu, kas atspoguļotu, ka Latvija ir okupēta”.
Arī atnākušie cilvēki neatbalsta NKC pievienošanu KM un ar savu klātbūtni vēlējās izteikt atbalstu kino nozarei. „Tā nav nozare, kura patērē, bet tā ir nozare, kuru, pareizi nomenedžējot, varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, kino cilvēkus, un viņa ienestu Latvijai naudu”, sacīja akcijas dalībniece Daiga Livčāne. Arī Ingrīda Punka iesaistās akcijā, lai izteiktu kino industrijai atbalstu. „Nebūs kārtības, ja liels kolhozs, nebūs kārtības”, iespējamās lēmuma negatīvās sekas norādījā I. Punka. Arī D. Livčāne norādīja, ka apvienošanas rezultātā zaudētājs būs NKC un arī valsts. „Tas nogrieztu daudzas iespējas, kuras var izmantot „Kino centrs” kā neatkarīga organizācija, jo ministrijas struktūrvienība nevarēs piesaistīt nevienu Eiropas struktūrfondu, lai noorganizētu kādu no festivāliem. Sliktākajā gadījumā pastāv variants – vai nu to dara kāds cits, vai nu tas nenotiek vispār”.
12. augustā notikušajā „Latvijas Filmu padomes” sēdē Kultūras ministrs Ints Dālderis sacīja, „Nacionālais kino centrs” turpmāk varētu tikt saglabāts kā atsevišķa iestāde, mainot juridisko statusu no valsts aģentūras uz budžeta iestādi, raksta interneta portāls „Diena.lv”. Šis jautājums tiks virzīts izskatīšanai valdībā, tādēļ centra vadībai tuvāko dienu laikā jāsagatavo un jāiesniedz KM aprēķini un informācija par optimālo darbinieku skaitu, kas nepieciešams, lai tas varētu funkcionēt kā budžeta iestāde.
Īsfilma „Eizenšteina sapnis” iecerēta kā darbs, kas pauž prieku par dzīvi, kino un nākotni.
Foto: Anrijs Požarskis
