Izstādē, kurā varam ielūkoties kā mākslas vēstures lappusēs, apmeklētāji varēs priecāties par tikšanos ar tādu otas meistaru darbiem kā Ģederts Eliass, Eduards Kalniņš, Jānis Liepiņš, Leo Svemps un citiem. Par atklājumu vai vismaz atgādinājumu var kļūt emigrācijā dzīvojušo latviešu mākslinieku darbi. Pirmo reiz tiks izstādītas divas bijušā tukumnieka Kārļa Neiļa gleznas „Klusā daba ar pīlādžiem” un „Pašportrets”, kas vienlaikus ir gan mākslinieka pašportrets, gan klusā daba. Būs apskatāmi arī Latvijā mazāk zināmu autoru darbi no pirmsemigrācijas perioda.
Jaunākos laikus latviešu mākslā atspoguļos mākslinieku Borisa Bērziņa, Ojāra Ābola, Induļa Zariņa, Imanta Vecozola, Viļa Ozola, Līvijas Endzelīnas, Edvarda Grūbes, Tukuma mākslinieka Alberta Pauliņa darbi.
Izstādē redzamās klusās dabas atklāsies kā mākslinieka radošās laboratorijas eksperimentu process un rezultāts, kā patstāvīgs un ar savu filozofiju piepildīts darbs, kā gleznotāja prieks par krāsu un formu saskaņu.
Izstāde apskatāma līdz 18. oktobrim.
Attēlā: Eduarda Kalniņa glezna „Klusā daba” („Austeres”), 1936.g.
