Eduarda Smiļģa un citu Dailes teātra II studijas iestājeksāmenu komisijas locekļu ievērotais vidusskolas pēdējās klases skolnieces talants drīz vien atplauka spožos skatuves tēlos – viņa bija Abigaila E. Skriba „Glāzē ūdens”, Elīza Dūlitla B. Šova „Pigmalionā”, sekoja Džuljeta slavenajā Dailes teātra iestudējumā, kas jaunajiem māksliniekiem Eduardam Pāvulam un Vijai Artmanei pievērsa uzmanību jau tālu pāri Latvijas robežām. Mākslinieces priekšā pavērās ceļš uz skaistām kinolomām – gan Rīgas, gan Maskavas u.c. studiju kinofilmās.
Vija Artmane ilgus gadus, gan piedalīdamās filmās, gan būdama dažādu sasaukumu deputāte, ir godam pārstāvējusi Latviju, palīdzējusi pozitīva Latvijas tēla veidošanai cilvēku priekšstatos, pretī saņemdama mīlestību.
Mākslinieces lomu klāstā ir visdažādākās lomas. Atgādināsim viņas Leldi Raiņa „Spēlēju, dancoju”, Ellenu Bezuhovu Ļ. Tolstoja „Karā un mierā”, Ievu R. Blaumaņa „Indrānos”, Meluzīni-Magdu E. Vetemā „Rožu dārzā”, grāfieni de Lāžu K. Būzas „Sievietēs, sievietēs”, un vēl, un vēl – katra no tām ir kā smalki slīpēts dārgakmens viņas lomu rotā. Mūža brieduma gadu jubileju teātrī aktrise nosvinēja ar Anglijas karalienes Elizabetes lomu F. Bruknera „Elizabetē, Anglijas karalienē”. Īsi pirms tam kino – Džūliju Lamberti J. Streiča kinofilmā „Teātris”. Par mākslinieci uzņemta filma „Saruna ar karalieni”.
Pēdējā loma Dailes teātrī bija Zenta Mauriņa pēc Z. Mauriņas darbiem veidotajā kompozīcijā „Sirdij ir spārni”. Tai sekoja Rīgas Jaunā teātra uzaicinājums spēlēt Grāfieni A. Puškina „Pīķa dāmā”. Vēl dažas lomas kino, tikšanās ar skatītājiem, piedalīšanās viņas un Eduarda Pāvula „Romeo un Džuljetai” veltītajā vakarā. Pēdējo reizi teātrī māksliniece ieradās sveikt savu ģērbtuves biedreni Indru Briķi jubilejā.
Dailes teātra kolektīvs Vijas Artmanes 80. jubileju pieminēs, 21. augustā plkst. 14.30 pulcējoties Pokrova kapos mākslinieces atdusas vietā, lai noliktu ziedus.
