Rīgas Kinostudija atbalsta Nacionālā kino centra reorganizāciju un rosina veidot jaunu bāzi nozares attīstībai

„Tas, ka patlaban tiek meklēts labākais risinājums kino centra reorganizācijai, patiesībā ir kino centra paša pēdējos gados mērķtiecīgi radīta situācija. Ja šī iestāde būtu darījusi visu, kas nozarei tiešām vajadzīgs, spējusi piesaistīt ārvalstu līdzekļus Latvijas kino nozarei un veicināt latviešu kino eksportu uz ārvalstīm, diez vai tagad tiktu meklēts veids, kā kino centru samazināt un pārveidot par budžeta iestādi vai kā citādi reorganizēt,” saka V.Horsts.

Līdzšinējā kino centra darbībā kinostudijas vadītājs saskata vairākas nepilnības un neefektīvas saimniekošanas rādītājus. Pirmkārt, lai arī uz kino nozari nevar skatīties tīri matemātiski, tomēr jāatzīst, ka Nacionālais kino centrs ar 26 darbiniekiem un ap 3,25 miljonu latu finansējumu 2008. gadā pārspēj praktiski jebkuru analogu ārvalstu institūciju. V.Horsts norāda: „Mēs esam apzinājuši pieredzi citās līdzīga mēroga Eiropas valstīs – Dānijā, Somijā, Čehijā, Igaunijā un citur. Vērtējot skaitliski, tajās viens analogas iestādes darbinieks „apsaimnieko”, sākot no 415 000 eiro no nozarei piešķirtā valsts finansējuma. Latvijā iznāk ap 125 000 eiro. Šaubos, vai pie mums līdzīga rakstura darbs ir salīdzinoši tik sarežģīts, lai viens darbinieks, vienkārši sakot, spētu padarīt mazāk nekā citās valstīs.”

Kinostudijas vadītājs gan norāda, ka nebūt nav tā, ka visi Nacionālā kino centra darbinieki strādātu neefektīvi – vērtējot no personiskās pieredzes, šajā iestādē ir virkne tiešām godprātīgu speciālistu, kuri pēc labākās sirdsapziņas darbojas nozares attīstības labā. Līdz ar to reorganizācijas gaitā nedrīkstētu samazināt cilvēku skaitu mehāniski – „nogriežot” konkrētu darbinieku skaitu. Esošie speciālisti jāvērtē un jāpieņem lēmums, kuri no viņiem arī turpmāk nozarei ir vajadzīgi.

Attiecībā uz personālijām V.Horsts gan uzsver, ka kino centra reorganizācijas gaitā noteikti nepieciešams izsludināt konkursu uz tā vadītāja amatu. „Es negribētu komentēt līdzšinējās kino centra vadības darbību, taču ir pilnīgi skaidrs, ka šodienas apstākļos šai vietā nepieciešams cilvēks ar ekonomista, varētu teikt – arī uzņēmēja, domāšanu, kurš spēj organizēt ne tikai godprātīgu līdzekļu sadali, ko valsts ik gadu piešķir, bet arī gādāt par papildu naudas piesaisti no ārvalstīm, labvēlīgas nodokļu politikas izstrādi kino nozares attīstībai un Latvijas filmu eksportu uz ārvalstīm. Esošā vadība līdz šim nav spējusi to atbilstošā līmenī nodrošināt.”

Tieši ārvalstu finansējuma piesaiste, pēc Rīgas Kinostudijas vadītāja domām, ir viens no instrumentiem, kas pēdējos gados nepelnīti atstāts novārtā, un ir tikai daži atsevišķi projekti, ar kuriem kino centrs šai ziņā var lepoties. „Esmu runājis ar virkni producentu un režisoru un dzirdējis gana daudz stāstu par ārvalstu filmām, kuras šeit varētu tikt uzņemtas, bet – netika. Jo mēs neesam spējuši no savas puses piedāvāt ne nodokļu atvieglojumus, nedz arī daudzos gadījumos simbolisku līdzfinansējumu no Latvijas puses. Šos projektus mēs esam zaudējuši, lai gan tie būtu varējuši Latvijas budžetā ienest naudu ienākumu, pievienotās vērtības un citu nodokļu veidā, nodrošināt darbu un algas virknei Latvijas kino profesionāļu, radīt ienākumus transporta, viesnīcu un ēdināšanas sektoriem,” piebilst V.Horsts.

Tiesa gan, šā gada sākumā valdībai jau tika piedāvāts Filmu fonda izveides projekts, par kuru jaunajai Nacionālā kino centra vadībai vajadzētu cīnīties un pamatot šāda fonda izveides finansiālo ieguvumu Latvijai kopumā. Kā pierāda skaitļi, piemēram, Vācijā līdzīga fonda darbība, kurā trīs gadu laikā ieguldīti ap 85 miljoniem eiro, nodrošinājusi vairāk nekā pusmiljarda eiro atgriešanos valsts budžetā un vietējo uzņēmumu ienākumos. „Protams, Latvijas gadījumā šie skaitļi būtu mazāki, bet iespējas ir skaidras.”

V.Horsts arī uzsver, ka līdzās ārvalstu līdzekļu piesaistei un iepludināšanai Latvijas ekonomikā liela loma ir arī kino nozares tehniskajai bāzei. Patlaban katra no studijām un režisoriem cīnās paši saviem spēkiem, taču pilnvērtīgai nozares attīstībai un atvieglotam tehniskajam darbam būtu nepieciešama modernas, daudzpusīgas ražošanas bāzes izveide. „Savulaik šajā jautājumā uzrunājām Ekonomikas ministriju. Ja izdotos šai iecerei piesaistīt Eiropas līdzekļus, Latvijā pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma atkal varētu izveidot nopietnu kino nozares tehnisko bāzi ar visām iekārtām un aparatūru, kas nepieciešamas ikvienā no filmēšanas, montāžas un pēcapstrādes posmiem, kas savukārt samazinātu katras atsevišķas filmas veidošanas izmaksas,” norāda V.Horsts.