Pastāsti par to, kā radās Briic.lv.
Pirmsākumos zīmēju blociņos, vienā blociņā man ietilpa apmēram 90 zīmējumi un tā kā blociņš bija vienmēr līdzi, tad varēja zīmēt visur, piemēram, braucot vilcienā. Pirms Briic.lv man bija mājas lapa iekš Poga.lv, kur liku savus ieskanētos zīmējumus. Tie ir mani zīmējumi, tie ir kā mana dienasgrāmata un es neuzspiežu, lai kādam tie patiktu. Ikdienā negāju viņus visiem rādīt, neliku linkus, lai visi skatās, es vienkārši liku zīmējumus internetā, ja kāds atrada, tad forši. Tad kaut kā mainījās – Poga.lv parādījās vairāk komentāru, draugi ieteica, kur vēl likt bildes. Sataisīju blogu ar nosaukumu “Progdomzim.lv”, jo sākumā domāju, ka rakstīšu par programmēšanu, domām un zīmēšanu. Bet apmēram pus gada laikā nekas par programmēšanu tur nebija, bija tikai zīmējumi. Un tad sāku domāt jaunu nosaukumu domēnam. “Zim.lv” jau bija, tad nu iedomājos par “Briic” un tā arī aizgāja.
Ko nozīmē Briic?
Labrīt! Briic!
Kā tev top zīmējums?
Ja man nav kompja, tad es varu zīmēt, jo programmējot man no viņa ir grūti atrauties. Dažreiz piefiksēju idejas, bet pēc dienas, kad pārlasu, saprotu, ka vairs nav tās noskaņas, tomēr es tās atstāju, ja nu vēlāk radīsies. Idejas pierakstu uz lapām, grāmatu vai blociņu aizmugurējiem vākiem, arī telefonā. Tagad sanāk, ka es vairāk pierakstu idejas un zīmēju mājās.
Ja cilvēks prasa, ko uzzīmēt, jūtu, ka viņš domā, ka tās ir piecas minūtes, bet man tā ir pusstunda. Dažreiz zīmēju zīmējumu, kura siluets varētu būt citam zīmējumam, tad atstāju un sāku zīmēt jaunu. Vai arī pašķirstu pierakstītās idejas, nepabeigtos zīmējumus un pēc kāda laika pabeidzu.
Bet par ko tu zīmē?
Tu visapkārt redzi kaut ko, tās ir lietas, kas tevi ietekmē. Zīmējumi lielākā daļa ir manas sajūtas, manas domas, bet daļa arī ir zīmējumi, kas tapuši, iejūtoties cita vietā. Man patīk iedomāties sevi cita vietā un domāt par to, ko viņš varētu domāt, kā viņš varētu justies, kā viņš uztver konkrētos apstākļus. Vai man sanāk, domāju, ka jā, bet gan jau kaut kur kļūdos. Viegli zīmēt par vilkiem, suņiem, nāvi, Dievu, reliģiju. Par mīlestību runājot, vairāk var iebraukt banalitātē, tur ir grūtāk.
Šobrīd šķiet, ka krīze ir visur. Vai tā ir arī tavos zīmējumos?
Esmu palicis bez darba, sāp zobs un vēl ir jāpārvācas, neesmu zīmējis jau divas nedēļas. Vakar sataisīju tikai krekla dizainu firmai uzvelckreklu.lv, tas ir vienīgais, ko esmu izdarījis. Nav man zīmējumu, tātad ir krīze. Man “Nekrize.lv” jautāja, lai uzzīmēju, ka nav krīzes, bet es nevaru tagad uzzīmēt, par ne-krīzi, ja man ir krīze. Es mēģināju, mēģināju un nesanāca, tagad arī necenšos. Bet man ir viens zīmējums, kas ir tieši par krīzi, bet, iespējams, citos var savilkt paralēles.
Kas ir tas, kas tevi uzrunā, sniedz iedvesmu?
Mani neuzrunā politika. Es agrāk zīmēju “Zemgales Ziņām”, bieži bija tā – mums ir raksts, vai vari uzzīmēt. Bet man nepatika, jo tas bija pēc pasūtījuma un par politiku. Arī krīze mani neuzrunā, jo tā ir īslaicīga. Es domāju, ka mani zīmējumi ir tādi, kurus tu vari paskatīties pēc pieciem gadiem. Tagad ir krīze, ja es uzzīmētu, ka nav naudas, bet pēc desmit gadiem, kad nauda ir, tas neuzrunātu. Ir citādāk, ja zīmē citplanētiešus vai zīmē par tādām mūžīgām tēmām. Ja reperis savās pirmajās dziesmās piemin, ka viņš iet pa ielu un smēķē, tāpat arī dzejnieki raksta par smēķēšanu un kafijas dzeršanu, tad manos zīmējumos arī ir tās tēmas – mūžīgās.
Katram māksliniekam ir mērķis. Ko tu vēlies panākt?
Es domāju, ka raisīt pārdomas. Tā ir it kā mana dienasgrāmata, kurā es zīmēju ne piespiedu kārtā, tas nav ceļš uz naudu. Ja tas ir pa ceļam, ja runā par grāmatas izdošanu, tad labi, bet pirms diviem gadiem es par to nedomāju.
Savus zīmējumus esi paguvis jau izdot grāmatās. Pat divās.
Pirmā grāmata bija māsas pierunāta. Māsa visu taisīja, jo man jau zīmējumi bija gatavi, vajadzēja tikai saskanēt un atlasīt. Sadrukājām 250 grāmatu tirāža, bet tā man bija vairāk – nu forši, man ir grāmata - stilā. Bet tā nenāca tikai tāpēc, lai to pārdotu, lai gan suvenīru veikaliņā ļoti ātri izpirka. Laikam tas arī iespaidoja, ka cilvēkiem patika. Tad jau es māsai teicu – taisām otru. Sataisījām maketu un tad meklēju sponsorus. Kultūras kapitāla fondā man atteica, laikam tāpēc, ka lielākā daļa neredzēja tai nepieciešamību. Piemēram, pirmās grāmatas sponsoru meklēšanas procesā, izdevniecības pateica, ka šitos labāk zīmēt avīzēm, nevis grāmatām. Jā, neriskēja.
Kā radās ideja par ziedošanu?
Tā ir no menedžeres. Kad vairs nevarēju atrast sponsoru, tad ieliku blogā, ka meklēju sponsorus, jo makets ir. Tad arī sākās diskusija, cilvēki kaut ko ieteica un tad arī pieteicās menedžere Aija. Kopā sadarbojāmies vienā projektā, kur par prezentācijām zīmēju zīmējumus, karikatūras. Mums sākumā vajadzēja 1 500 latus, tad izdevumi samazinājās līdz 1 300 latiem, ielikām ziņu mājas lapā, bet cilvēki turpināja ziedot un mazāk nekā mēneša laikā, saziedoja 1 400 latus. Izdevām grāmatu 1 000 eksemplāru tirāžā, uztaisījām pastkartītes, atklāšanas pasākumu un uzaicinājām mūziķus uzspēlēt.
Kādi ir tavi un Briic nākotnes plāni?
Ar dzejnieku taisīsim grāmatu, bet tā kā man menedžēšanas spējas ir 0 vai -12, tad tas process nemaz nekustas uz priekšu. Grāmata jau ir gatava, tajā ir 25 dzejoļi un zīmējumi, tagad tikai ir jādabū cilvēki, kas ar to nodarbosies.
Tad man ir vēl atsevišķs projekts - briic.lv/uzzime. Tur es iesaistu vairāku māksliniekus, piemēram, ikviens mājas lapā vai ierakstīt konkrēta zīmējuma aprakstu, izvēlēties konkrētu mākslinieku, norādīt termiņu un māksliniekam šis zīmējums ir jāuzzīmē. Bet ideja radās, kad blogā briic.lv cilvēki lūdza, lai kaut ko zīmēju, un tad uztaisīju vienkāršu lapu, lai cilvēki uzraksta, ko vēlas. Uzzīmēju apmēram 30 % no visiem zīmējumiem un iedomājos, ka tās idejas, kas man nepatīk, varbūt patiks kādam citam māksliniekam un uztaisīju otro versiju un piesaistīju māksliniekus. Es domāju, ka pēc gada, kad būs materiāls atlasei, varētu veidot grāmatu, kurā būtu zīmējuma apraksts, zīmējums un mākslinieka vārds. Tāda labāko darbu kolekcija.
Ir vēl viena doma grāmatai. Tādai pašai kā otrajai – zīmējumi un teksts, bet teksts pantiņu veidā. Neesmu izdomājis vēl konceptu, bet man ir daudzi zīmējumi, kuriem ir uzrakstīts pantiņš, bet vārdi nav iekļauti kaut kādās puķītēs, bet gan vienkārši uzrakstīti. Šīs grāmatas nosaukums varētu būt “Nāves pantiņi”, jo daudzi pantiņi ir par miršanu, Dievu, bet Dievs ir ļoti saistīts ar nāvi. Man uz miršanu nav tāds depresīvs skats, piemēram, man nesen jautāja – Kas tu gribētu būt, kad izaugsi liels? - es atbildēju - beigts! Visi mēs tāpat mirsim, kāpēc to noliegt?
