Festivālu atklājam ar mūsu skatītāju iemīļotā somu režisora Kristiana Smedsa 2000. gada izrādes „Dievs ir skaistums” atjaunoto versiju, kas ir divus dažādu laikmetu mākslas autsaideru –19. gadsimta nogales somu gleznotāja Vilho Lampi un 21. gadsimta režisora Kristiana Smedsa - dialogs par radošā cilvēka sūtību, ko Rīgas kinostudijas paviljonā izspēlēs pieci ar īsti somisku temperamentu apveltīti aktieri un mūziķu grupa. Pats Smedss kopā ar saviem draugiem dīdžeju Pietu Pietiainenu, balss mākslinieku Juhu Valkeapē un grafiķi Tero Nauhu dāvās festivālam viesistabas formāta mūziklu „Bērni, putni un puķes”, kas veltīts katolicismam un iedvesmojies no Asīzes Franciska dzīves gaitām. Tomēr neceriet uz biogrāfiskiem faktiem un svētsvinīgumu – šinī mūziklā savijas gan ekstātisks pankroks, gan sentimentāli itāļu hiti, gan naivisms un kārtīgs somu cinisms, un patiesībā tas īsti nepadodas nedz žanriskai, nedz kādai citai klasifikācijai.
Mācību gada sākumu aicinām atzīmēt, dāvinot saviem lielajiem bērniem jaunā cirka izrādi „Cirks tuvplānā”, kuras autors un izpildītājs ir ēnu teātra meistars, iluzionists, spēkavīrs un objektu manipulators Jani Nutinens, kompānijas Circo Aereo dibinātājs un mākslinieciskā dvēsele. Ar pavisam ikdienišķām krāmu bodēs uzietām lietām Jani rada aizraujošu un nedaudz nostalģisku sapnim un bērnības atmiņām līdzīgu pasauli, kurā brīnumi pienāk tik tuvu, ka tos var sajust un sataustīt. Šī izrāde noteikti atvērs ne tikai spuraino pusaudžu, bet arī viņu vecāku sirdis.
Beidzot festivālā viesojas mūsdienu dejas kulta horeogrāfs, radikālais konceptuālists Žeroms Bels no Parīzes, kas kopā ar budistu, klasiskās khon dejas meistaru Pičetu Klunčunu no Bangkokas ir radījis izrādi „Pičets Klunčuns un es”. Pāris gadu laikā tā ir kļuvusi par Eiropas teātra festivālu hitu un nu tiek izrādīta arī pie mums. Humors ir neatņemama Bela mākslas sastāvdaļa, taču šinī izrādē, šķiet, tas uzplaukst viskrāšņāk. Ja vēlaties paklausīties viedu sarunu ar dejas elementiem un pie reizes kārtīgi izsmieties, nāciet skatīties Žeromu Belu. Humorpilns ir arī starptautiski pazīstamākā igauņu horeogrāfa Marta Kangro spožais solo „can’t get no/satisfaction” par mākslinieka un skatītāja savstarpējo atkarību, kas pierāda, ka laba izrāde, tāpat kā labs festivāls, ir ne tikai mākslinieku, bet arī skatītāju nopelns.
Pagājušā gada ungāru teātra Notikums noteikti ir kinorežisora Kornela Mundruco izrāde celtniecības konteinerā „Frankenšteina projekts”, kas pamatoti nosaukts par īstu režijas un aktierspēles meistardarbu. Šo izrādi iesakām visiem teātra gardēžiem, jo tās sižets un dramaturģija pārsteidz ar grodumu, profesionālie aktieri un amatieri – ar savstarpējo saspēli, bet īpaši sulīga ir realitātes un fikcijas saplūsme mazajā vagoniņā un kino estētikas klātbūtne teātrī. Kornela Mundruco kontā ir Kannu festivāla balva filmai Delta, kas tiks demonstrēta divos bezmaksas seansos.
Un kopā ar visām šīm zvaigznēm – mūsējie! Tas ir īpaši iepriecinoši. Inese Mičule un Valters Sīlis pirmizrādei programmā „Prove II” gatavo savus jaunos iestudējumus. Ineses Mičules „...stāsti man par...” būs muzikāla izrāde retro noskaņās par jauniem mūziķiem, kas dzied, spēlē, satiekas, iemīlās, pārprot, guļas, ceļas un atkal spēlē. Mūzika šinī izrādē, iespējams, neapklusīs ne mirkli. Valtera Sīļa „Oāzē”, savukārt, ir nedaudz no utopijas, nedaudz no zinātniskās fantastikas, nedaudz no spēles un jautājuma, ko mēs darītu, ja pasaule ietu bojā pēc dažām stundām. Mārtiņa Eihes Liepājas teātrī iestudētā „Kauja pie...” aicina doties skarbā un līdz mielēm patiesā ceļojumā uz skolu un iepazīties ar Liepājas teātra aktieru kursa studentiem, kurus teātra kritiķis Normunds Naumanis ir nosaucis par „ārkārtīgi interesantiem tipāžiem”.
Biļetes uz festivāla izrādēm var nopirkt Biļešu Servisā un Jaunā Rīgas teātra kasē, kā arī Latvijas Jaunā teātra institūtā un pirms izrādēm. Cenas ļoti demokrātisks – no trīs līdz septiņiem latiem.
Kalendārs, programm, bildes un visa vajadzīgā informācija mūsu mājas lapā www.homonovus.lv
