Ceļojošā izstāde „Nīderlande un Latvija”

Paralēli Francijas pavasarim, Latvijā sākušās arī Holandes dienas, kas risināsies no 20. – 30. aprīlim un kurās paredzēti dažādi ar kultūru, biznesu un sociālajiem jautājumiem saistīti semināri, koncerti, izstādes, lekcijas un citi pasākumi.

Atšķirībā no ierastajām mākslas izstādēm, šīs sākums tiešām notiek paredzētajā laikā un, protams, atbilstoši norises vietai arī ārkārtīgi oficiāli. Ap vestibila centrā izveidoto baseinu-strūklaku ar diviem milzu metālā atlietiem dzirnakmeņiem pulcējas domes un vēstniecību darbinieki, kā arī preses pārstāvji. Ievadā flautu trio, trīs vienādās melni-zaļi raibās kleitiņās tērptas meitenes no Rīgas 4. Mūzikas skolas nospēlē dažas klasiskas melodijas un pat, flautai mazliet neierasti, „Sešus mazus bundzeniekus” noslēgumā.

Tam seko oficiālā atklāšana un „mājas saimnieka” Jāņa Birka uzruna, kurā viņš uzsver izstādes nozīmi starpvalstu un kultūras kontaktu veidošanā, piebilstot, ka daudziem, iespējams, būs pārsteigums, cik senas un daudzveidīgas saites vieno Latviju un Nīderlandi. Kā arī izsaka cerību, ka, turpinot un attīstot sadarbību kultūras, ekonomikas un tūrisma jomā, varētu sekot Latvijas dienas Nīderlandē.

Nīderlandes Karalistes vēstnieks Roberts Šudeboms patīkami pārsteidz ar uzrunu latviešu valodā, tiesa nolasot to no lapiņas, bet ļoti uzmanīgi kartru nepareizi izrunātu galotni arī pats pārlabojot. Lielāko prieku šīs izstādes veidošanā viņam sagādājusi iespēja apceļot Latviju, turklāt vienu no spilgtākajiem iespaidiem viņā radījis brīvdabā redzētais alnis. Noslēgumā vēstnieks izsaka cerību, ka Latviju un Nīderlandi vieno ne tikai kopīga pagātne, bet arī nākotne un aicina klātesošos pievērst uzmanību vēstniecības izveidotajam izstādes katalogam, kurā apkopoti izstādes materiāli un no kura pārdošanas gūtos ienākumus paredzēts ziedot Aknīstes psihoneiroloģiskajai slimnīcai.

Pievēršoties izstādei jāatzīst, ka par izstādi tradicionālā izpratnē to tomēr nosaukt grūti. To veido 48 uz paneļiem izvietoti ilustratīvi stāsti par Nīderlandi un tās saistību ar Latviju vēsturiski un mūsdienās. Starp fotoattēliem un lielajiem plakātiem arī pa kādam interesantam skatījumam, taču lielākoties tradicionāli un uzskatāmi, kas stereotipiski atveido pazīstamas ainas – Latvijas pļavas ar brūnaļām un jūras krastu, tomēr galvenie akcenti likti uz vēsturisko informāciju. Īpašas estētiskas baudas meklēt velti, bet dažnedažādu vēsturisko faktu kopums plašs. Kaut jāatzīst, ka katalogā apkopotā informācija, kas gan ir gandrīz identiska izstādē redzamajam, liekas pārskatāmāka un kompaktāka, kā pluss atzīmējams arī atsevišķām tēmām pievienotās interneta adreses, kur iespējams gūt papildus, detalizētāku informāciju. Turpat atrodami arī atsevišķām nozarēm veltīti informatīvi katalogi un materiāli.

Vēsturiskie stāsti par Nīderlandes un Latvijas attiecībām iestiepjas vēl 13. gs., kad nīderlandieši, īpaši frīzi no teritorijas ziemeļu daļas, pievienojās Teitoņu ordeņa bruņiniekiem Baltijas reģionā, lai izplatītu kristīgo ticību. Jāteic, nekāds patīkamais starpvalstu attiecību iesākums tas vis nav. Tālākā sadarbība, iekļaujoties Hanzas savienībā un Livonijas tirdzniecības paplašināšanās, situāciju vērš patīkamāku. Vēlāk, 17. gs. hercogs Jēkabs algo nīderlandiešu kuģu būvētājus, savas flotes izveidei. Interesanti, ka vēlāk seko sīva konkurence un sacensība ar tiem pašiem nīderlandiešiem par mazās Karību saliņas Tobago kolonizāciju, kurā uzvar Kurzemes hercogiste, tomēr piecarpus gadus vēlāk, kad Kurzeme kolonijas vairs nespēj uzturēt, to savā īpašumā iegūst Nīderlande.

Izstādē aplūkojams arī Nīderlandes karalienes Beatrikses ciltskoks, kam saistība arī ar Kurzemes hercogisti, ja izsakāmies vēsturiski precīzi, tad karaliene Batrikse ir hercoga Jēkaba meitas Kurzemes princeses Marijas Amālijas mazmeita devītajā pakāpē, kā arī otras hercoga meitas Luīzes Elizabetes pēctece, kas apprecējās Frīdrihu fon Hesenu-Hamburgu.

Līdzās tirdznieciskiem un politiskiem sakariem uzmanība pievērsta arī sakariem kultūrā un mākslā. Aplūkojams gan pēc nīderlandiešu parauga Rīgā veidotā Pētera I dārza plāns, gan attēli ar Delftas porcelāna priekšmetiem un flīzēm, kas atpazīstamas pēc zilā kobalta apgleznojuma un joprojām redzamas gandrīz visās Kurzemes pilīs, arī Rīgā Reiterna un Dannenšterna namā. Savulaik par iedvesmu svētbilžu radīšanai vairākās Latvijas baznīcās (Rendā, Zlēkās) kalpojuši nīderlandiešu mākslinieku darbi.

Sarežģītas vēstures lappuses saistās ar Otro pasaules karu, kad nīderlandiešu brīvprātīgie devās uz Austrumeiropu, lai Vācijai palīdzētu atgūt Padomju Savienības okupētās teritorijas. Ar šo laiku saisitās ar romantiskais stāsts par bērnu grāmatu autori un mākslinieci Margaritu Stārasti, kuru karš un bēgļu gaitas šķira no viņas nīderlandiešu līgavaiņa ar kuru viņa atkal sastapās tikai pēc Latvijas Neatkarības atgūšanas 1991. gadā.

Otrā paneļu pusē apkopota informācija, kas atspoguļo Nīderlandes pašreizējo politisko, ekonomisko un kultūras situāciju. Daudzveidīgi fakti un informācija. Sākot ar to, kāds ir valsts iekšzemes kopprodukts, izsekots karaliskās ģimenes vēsturei, jaunajām tendencēm arhitektūrā un dizainā, uzmanīgi apieta jūtīgā narkotiku tēma, apgalvojot gan, ka visas narkotikas Nīderlandē ir aizliegtas, gan, ka tās lietot nav noziegums, turpat līdzās informācija par citām, vēlamākām, tūristu izklaidēm.

Ak jā, vēl jāpiebilst, ka pēc statistikas datiem, 88% Nīderlandes iedzīvotāju atzīst, ka ir laimīgi vai ļoti laimīgi.