Ikviens interesents septembrī atkal var kļūt par pirmklasnieku un izbaudīt 19.gs. skolas noskaņas. Latgales Kultūrvēstures muzejs piedāvā praktiski izmēģināt seno latgaliešu rakstību. Visu septembri ir iespēja ar spalvu un tinti uzrakstīt sveicienus vai vēstuli saviem draugiem, radiem, skolotājiem u.c. Katrai dienai veltītu sakāmvārdu, tautasdziesmu vai pamācību var izlasīt ievērojamākā Latgales rokraksta literatūras pārstāvja Andryva Jurdža kalendārā „Myužeygays kalinders”.
Gan esošie, gan bijušie pirmklasnieki tiek aicināti ņemt līdzi fotoaparātus un iemūžināt jaunā mācību gada sākumu neierastā vidē! Ieejas maksa skolēniem Ls 0,20, pieaugušajiem – Ls 0,40
19. gadsimta otrajā pusē Latgalē no 1865. līdz 1904.gadam ilga drukas aizliegums. 40 gadus bija aizliegts izdot grāmatas latīņu burtiem. Nedrīksteja nedz ievest, nedz turēt mājās vai izplatīt grāmatas dzimtajā valodā, par pārkāpumu draudēja cietums, izsūtīšana un pat nāves sods. Tomēr Latgales latviešu zemnieki rūpīgi glabāja vecās - pirms drukas aizlieguma iespiestās - lūgšanu un dziesmu grāmatas, un nodilušās lapas, pat veselas grāmatas pārrakstīja ar roku.
Andryvs Jurdžs (1845–1925) dzimis Nautrēnu pagastā, pašmācības ceļā iemācījies lasīt un rakstīt, apguvis krievu, poļu, lietuviešu, latīņu valodu. Drukas aizlieguma laikā Andryvs Jurdžs ar roku sarakstījis vairāk kā 20 sējumu, bet lielākā daļa gājusi bojā ugunsgrēkā. Saglabājušās grāmatas atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu zinātniskajā nodaļā un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā.
Andryva Jurdža ar roku rakstītās grāmatas drukas aizlieguma laikā nodrošināja latgaliešu rakstības un literatūras nepārtrauktību un latviskās identitātes saglabāšanu. Nozīmīgākie Andryva Jurdža ar roku rakstītie darbi ir laicīgo sacerējumu krājums (1870.g.), "Parunu woceleyte" (1910.g.), un kalendārs "Myužeygays kalinders" (1907.g. un 1916.g., izdots 1999.g.).
Foto: Maija Upeniece