Jaunnedēļ pirmizrādi piedzīvos „Rīgas Kinostudijas” veidotā filma „Padoties aizliegts”

Spītības caurstrāvota cīņa, lai sasniegtu savu mērķi vai cīņa pret pastāvošo sistēmu ar centieniem saglabāt tīru sirdsapziņu, nepakļaujoties esošajiem likumiem – šādi jautājumi varētu rasties pēc Rīgas Kinostudijas veidotās filmas „Padoties aizliegts” noskatīšanās. Tā ir kā biogrāfisks stāsts, kas ļauj skatītājam noraudzīties Ritenieku ģimenes vīru sportiskajās aktivitātēs, kas nav tikai brīvā laika pavadīšanas hobijs, bet gan godalgu iegūšana un Latvijas vārda izskanēšanas iespēja pasaulē. Tomēr tā arī atklāj, ka boksa pasaule ir juridiski sakārtota, bet patiesībā viss darbojas citādāk un, nepieņemot tajā esošos spēles noteikumus, bieži vien kāds paliek zaudētājs.

„Mūsu mērķis pilnīgi noteikti bija izveidot filmu, kas raisītu diskusiju, stāsts jau nav tikai par boksu, bet par situāciju, kad cilvēks, kuram ir mērķi un ideāli, ir viens un cīnās ar daudziem šķēršļiem”, sacīja filmas producente Elita Ruka. „Filma ir filmēta pirms diviem gadiem un patiešām pārsteidz tas, cik aktuāla tā ir šobrīd. Ja filmu uztveram kā aktīvu ieroci kādu problēmu risināšanā un ja kaut kas mainīsies, tad mēs savu mērķi būsim sasnieguši.”

Apmēram divus gadus veci puikas, kas ar pūlēm cenšas pacelt svara stieņus, kad to acis pat dažreiz slīkst asarās, vai agra pavasara rīta pelde un cenšanās sasildīt savu nosalušo ķermeni – tādi ir mazie sportisti, kas sākotnēji cītīgi trenējušies svarcelšanā, bet pēcāk pārgājuši uz boksu un kuriem vienmēr ir līdzi tēvs – Aivars Ritenieks. Liela paskata vīrs un viņa stingrā griba un šķietami despotiskais audzināšanas stils liek elpai aizrauties.

Filmas režisors Dzintars Dreibergs atklāja, ka tieši Elita Ruka ir piedāvājusi veidot filmu par Aivaru Ritenieku – kolorītu personu, tomēr viņam, iepazīstoties ar Aivara Ritenieka stāstu, interesanta šķitušas arī tēva un dēla attiecības. „Katram tēvam ir mērķi saviem dēliem. Ir interesanti, tad, kad šie mērķi ir tik konkrēti, piemēram, 2 vai 4 gadu vecumā trenēties sportā – kas tur var sanākt?”

Viens no galvenajiem filmas varoņiem – Arnis Ritenieks – , noskatoties filmu, sacīja, ka „filmas skatīšanās bija kā ļoti liela emociju šprice organismā, gan asaras gandrīz acīs sarausās, gan parādījās sportisks naids.” Tomēr viņš uzsver, ka filma orientēta ne tikai uz tēva un dēla attiecībām, bet gan vispārīgi uz to, kā no ģimenes tālāk attīstās konflikts Latvijas līmenī, ka vienaldzība un juridiskā sakārtotība, kurai apakšā nav reālās darbības, morāles, liek vilties cilvēkiem, kuri varbūt ar sirdi ir tajā visā un ne īpaši labi orientējas juridiskajā darbībā, kā notika ar viņa tēvu. „Bija tieši šī sāpe, cīnīšanās, nepadošanās spiedienam, sava ceļa iešana, sporta attīstīšana. Iespējams, režisoram iepatikās šī ideja, šis dzīves spars, neatlaidība, spīts, kas mājo manā tēvā, iespējams, šeit viņš saskatīja to zīmi, ko vajag parādīt arī citiem”, filmas tapšanas iemeslus skaidroja A. Ritenieks.

Filmas režisors atklāja, ka „Padoties aizliegts” mērķis bija „parādīt Latviju un sportu šodien, kā arī ģimeni, kurā ir tēva un dēla attiecības, kad tēvam ir liela spītība un lieli mērķi, kad dzīve mērķus aplauž un ir divi varianti – samierināšanās un gauža žēlošanās vai cīnīšanās, kas droši vien ir filmas varoņa pati labākā īpašība.” Tomēr šis stāsts nav ne garlaicīgs, ne banāls. „Tas ir stāsts par Aivaru Ritenieku, kas ir tēvs un kurš audzē savus dēlus par olimpiešiem, vienlaicīgi šis stāsts ir smags, gan arī ļoti jautrs, var gan smieties, gan raudāt un paskatīties uz Latviju šodien ar tāda cīnītāja acīm”, paskaidroja režisors.