Gustavs Klucis (1895 – 1938) ir viens no vislabāk pazīstamajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viņa darbu kolekcija pamatoti ir kļuvusi ne vien par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, bet arī par Latvijas valsts vizītkarti. Meistara vārds un talants turpina piesaistīt arvien plašāku starptautiskās sabiedrības interesi, piepulcējot mākslinieka izstāžu ģeogrāfijai Spāniju, kur tik plaša Gustava Kluča darbu izstāde (Kordovā un Seviļā tiks rādīti vairāk nekā 100 eksponāti no LNMM krājuma) būs skatāma pirmo reizi.
Lai gan šodienas Latvijā Gustava Kluča mākslas mantojums tiek vērtēts neviennozīmīgi, ir būtiski apzināties, ka autora darbu kolekcija ir ne vien Latvijas, bet daudz plašākas kultūras telpas bagātība. Eiropā un ASV krievu avangarda mākslai joprojām tiek pievērsta liela uzmanība, tomēr ir mainījies tās uztveres modelis. Padomju gados nepieejamā 20.gadsimta pirmās puses mākslas mantojuma iepazīšanas periodu ir nomainījis daudzpusīgs laikmeta izvērtējums, lielu uzmanību pievēršot mākslinieka un varas attiecību aspektam, kas ir īpaši aktuāls arī Gustava Kluča daiļrades kontekstā.
Latvijā dzimušais Gustavs Klucis pasaulē ir pazīstams kā krievu avangarda pārstāvis – konstruktīvists, fotomontāžas pionieris un izcils plakāta mākslas meistars. Viņa darbi atklāj veselu laikmetu mākslas vēsturē, kamēr dzīves gājumā atspoguļojas to daudzo latviešu tūkstošu liktenis, kas palika Krievijā pēc 1917.gada boļševiku apvērsuma (Oktobra revolūcijas) un vēlāk kļuva par Staļina Lielā terora upuriem 1930.gadu beigās.
Padomju varas pirmajos gados konstruktīvisms kļuva par radošās brīvības simbolu. Gustava Kluča ceļš mākslā saistās ar eksperimentu, ar atvērtību jaunām vēsmām un neizsīkstošiem radošiem meklējumiem, kuru rezultātā viņš radīja jaunu vizuālās izteiksmes metodi – fotomontāžu. Tomēr pavisam drīz daudzi mākslinieciskās konstruēšanas meistari tika iesaistīti padomju propagandas sistēmā, lai vēlāk taptu nosaukti par „cilvēku dvēseļu inženieriem”. Desmitiem tūkstošu lielās tirāžās iespiestie Gustava Kluča plakāti ar monumentālajiem padomju līderu stāviem un lozungiem, kas aicināja īstenot Pirmās piecgades plāna mērķus, vistiešākajā veidā kļuva par Staļina īstenotās propagandas instrumentiem.
Tajā pašā laikā mākslinieka 1920.gadu sākumā tapušās konstrukcijas atstājušas nozīmīgu iespaidu uz 20.gadsimta dizaina attīstību, un Gustava Kluča izstāžu un aģitācijas stendu funkcionalitāte turpina pārsteigt vēl šodien.
Izstādēs Gustava Kluča daiļrade atklājas kontekstā ar sarežģīto laikmetu, kuras daļa viņš gan kā personība, gan kā mākslinieks bija. Kluča dzīvē paralēli ir pastāvējis eksperiments un stagnācija, slavas spožums un nepiepildītas ambīcijas, radošs spēks un cilvēcisks vājums. Šo pretrunu atslēga meklējama talantīgas radošas personības attiecībās ar totalitāro režīmu.
Izstādēs Kordovā un Seviļā būs skatāmi arī vairāki Gustava Kluča darbi no Valencijas Modernās mākslas institūta kolekcijas (IVAM, Spānija) un Georga Kostaki kolekcijas (Valsts Laikmetīgās mākslas muzejs, Saloniki, Grieķija).
Pateicoties Latvijas Republikas vēstniecības Spānijas Karalistē atbalstam, abu izstāžu skatītājiem būs iespēja redzēt Pētera Krilova dokumentālo filmu „Klucis. Nepareizais latvietis” spāņu valodā.
Spānijā ir izdots izstādes katalogs spāņu un angļu valodā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pateicas par sadarbību un finansiālu atbalstu izstādes rīkotājam Cultural Affairs (Barselona), kā arī Cajasol (Seviļa) un Vimcorsa (Kordova).
Attēlā: Gustavs Klucis. Strādnieks un strādniece – visi uz padomju vēlēšanām. Plakāta mets. 1930. Papīrs, fotomontāža, guaša, zīmulis, ogle. LNMM kolekcija. Skenējums.
