Izstāde piedāvā muzeja krājuma materiālus – fotogrāfijas, dokumentus un priekšmetus – tehniski modernā izpildījumā. Dažādi vēstures posmi, dažādas liecības un laiks, kas visu sakārto...
Izstāde tapusi pateicoties Rēzeknes pilsētas domes, Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas atbalstam.
Latgales Kultūrvēstures muzeja 50 gadi ir tikpat bagātīgi, dažādi un aizraujoši kā cilvēki tepat Rēzeknē, Latvijā un pasaulē. Cik laiks mums ļauj iepazīt pašiem sevi, tikpat daudz tas atver mums arī savas kultūras bagātības. Laiks sakārto, pārveido un saglabā, mums jāspēj vien aptvert laika nebeidzamo ritējumu un nepazaudēt pašiem savu cilvēcību.
Cilvēcība ir sajūtama un redzama mūsu tautasdziesmās, skaistajos un skumjajos stāstos, cimdu rakstos, sentēvu darbarīkos, māla krūkās, gleznās, fotogrāfijās un tā var uzskaitīt ilgi. Apstāties ir vērts tikai tad, ja mums un jums cilvēcība ir vērtība. Muzeja dokumenti un priekšmeti glabā tik daudz latvietim būtisku domu un sajūtu, ka nav šaubu – laiks visu sakārto tā, lai mēs varētu mīlēt sevi, līdzcilvēkus, paveikto un sasniegto laikā, kurā bijām, esam un būsim.
Muzeja darbība 50 gados sevī ietver ne vien ekspozīciju un izstāžu rīkošanu, mākslas, keramikas, arheoloģisko priekšmetu u.c. kolekciju veidošanu, bet arī domubiedru pulcēšanos. Muzejnieki līdzdarbojās Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrības dibināšanā, vāca līdzekļus Latgales atbrīvošanas pieminekļa atjaunošanai, strādāja rekonstruētās Aglonas bazilikas uzkopšanas talkās, sakopa Latgales sabiedrisko darbinieku atdusas vietas, rīkoja tautas lietišķās mākslas gadatirgus u.tml. Muzeja darbinieki joprojām aktīvi veic Latgales kultūras vēstures izpētes darbu, dodas ekspedīcijās, piedalās ikgadējās Latgales podnieku dienās, grāmatu veidošanā, iesaistās sabiedriskajā dzīvē u.c.
Ikviens laika posms muzejā saistās ar konkrētu personību, viņu klātbūtni un šajā laikā paveikto. Būtiski ir apzināties, ka muzeja direktori ir pratuši un spējuši pārliecināt ikvienu par mūsu tautas bagātību nodošanu nākamām paaudzēm: Maija Sīle (1959), Velta Jakuškina (1960-1963), Valentīna Gadzina (Unda) (1963-1968), Valentīns Laizāns (1968-1970), Antons Rutkovskis (1970-1974), Helēna Bernāne (1975-2001) un no 2002.gada līdz šim brīdim Anastasija Strauta.
Latgales Kultūrvēstures muzeja pirmsākumi atrodami 20.gs. 30-tajos gados. Iesākumā tas darbojās kā Latgales Centrālais muzejs (1933-1939), vēlāk kā Latvijas Valsts vēsturiskā muzeja Rēzeknes nodaļa (1940-1943), tad karš uz laiku pārtrauca muzeja darbību. 1959.gadā tika atvērts Rēzeknes Novadpētniecības muzejs. Arhīvos precīzu ziņu par muzeja izveidi diemžēl nav, tāpat kā nav konsekvences muzeja statusā – LPSR Kultūras ministrijas oficiālajos dokumentos tas ir minēts gan kā Ludzas Novadpētniecības muzeja Rēzeknes filiāle, gan kā patstāvīgs Rēzeknes Novadpētniecības muzejs. 1990.gadā, atbilstoši kolekciju raksturam un darba saturam, tas tika pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju.
Var meklēt precīzāko muzeja sākuma gadu, datumu un vietu, tomēr muzejs savu misiju var piepildīt vien tad, ja tas ir atvērts apmeklētājiem un ļauj ieraudzīt, sadzirdēt un sajust laika plūdumu.
Foto no LKM krājuma
