Pirmkārt kino žanrs romantiska komēdija jau pats par sevi, manuprāt, liek uzmanīties. Zem šīs etiķetes var ietilpt gan kaut kas, ko var skatīties nezaudējot pašcieņu un varbūt pat reizēm gadās kaut kas smieklīgs kā jau komēdijā tam būtu jābūt. Diemžēl parasti romantiska komēdija izpaužas, kad kāds tīnis ejakulē pīrāgā tādējādi signalizējot, ka šis ir komēdijas moments (zālē tādi smiekli, ka liekas kāds tur arī paliks uz visiem laikiem) un romantiskais moments izpaužas, kad izrādās šim tīnim ir draudzene ar lielām krūtīm, vai arī filmas gaitā viņš tādu cenšas iemantot.
„Dārgāks par zeltu„ nav tik briesmīgs gadījums un neviens šajā filmā nemēģina kopoties ar pārtikas produktiem. Nē, šajā filmā brangi kopojas ar bagātiem onkuļiem un tantēm. Tante vai onkulis par to nopērk jaunajai miesai kaut ko dārgu un tā par to ir ļoti pašapmierināta. Hei! Kurš gan negribētu iemantot „superīgas” kurpītes un „dievīgu” kleitiņu, kuras maksā astronomisku summu, ja viss ko vajag darīt ir izskatīties kā konfektei un ļaut šad tad sev novilkt papīriņu.
Odrija Tatū šoreiz nomaskējusies par daiļo siržu lauzēju, maku slaucēju Irēnu. Viņas talants ir labi izskatīties un dzīvot uz bagātu vīriešu rēķina. Kad kāds pavecāks kungs viesnīcā nespēj piedabūt sevi uz kājām, lai dotos svinēt Irēnas dzimšanas dienu, Irēna dodas to atzīmēt viena pati un sastop bārmeni Žanu, kuru attēlo Gads Elmalehs. Žans izdomā uzdoties par miljonāru, jo pareizi noprot, ka šādu sievieti ar labu izskatu vien gultā neiemānīsi. Tad nu kombinējot alkohola devas un stāstus par savām bagātībām viņam tomēr to izdodas. Lūk, arī romantiskais mirklis.
Komēdijas moments un tas ir viens no retajiem, ko vispār var tā nodēvēt, sākas tad, kad pēc gada Irēna atgriežas šajā pat vietā un Žans joprojām tur strādā par viesmīli. Ak, vai! Žans pēc gada alkohola reibumā realizēto dzimumaktu glabā gaišā piemiņā un ir tāds kā iemīlējies. Irēna par brīnumu arī atceras pērnos dzimumsakarus un vēlas noorganizēt vēl vienus. Žans joprojām nervozi cenšas lavierēt starp viesmīļa un miljonāra lomu un demonstrē pāris „franču humora” mirkļus. Galu galā noslēpums nāk gaismā un tajā pat laikā Irēnas „donors” pieķer abus mīlniekus. Te nu bija. Ne vairs bagātais onkulis, ne arī jaunais miljonārs. Irēna makten saniķojas un kā tāds vīrus dodas meklēt jaunu karkasu, lai eksistētu pēc sev cienīgiem standartiem.
Žanam atkal galīgi aptumšojas prāts un viņš sāk demonstrēt debilitātes paraugstundas. Viņš ieņēmis galvā, ka par katru cenu ir jāiemanto sev šitāds brīnums un cena ir ļoti augsta. Irēnas tehniskā apkope un citas padarīšanas taču maksā prāvu summiņu. Viens divi un Žaka finanses kļūst par katastrofu. Kad pēdējā naudiņa vējā arī Irēna pošas ceļā. Žaks kaut kā pamanās kļūt par Irēnas vīriešu kārtas ekvivalentu – viņu savā aizbildniecībā ņem kāda labi situēta kundze. Tā nu viņi tagad ir kļuvuši vienlīdzīgi un izrādās, ka Irēnai tagad viņš šķiet gana interesants. Abi atrod kopīgu valodu kā jau viena bagāta prostitūta ar otru bagātu prostitūtu...
Viss, protams, beidzas labi un nav šeit ainas, kad Irēna, piemēram, mirst uz Žana rokām asiņojot, jo greizsirdīgs bagātais onkulis noslānījis viņu ar kaviāra spainīti.Nē, nebūt nē. Pasarg Dievs!
Varbūt esmu pārāk garīgi atpalicis vai emocionāli nenobriedis un tāpēc nesaskatīju filmas dziļo vēstījumu un slepeno kodu. Lai atvaino man tie, kam šī filma iet pie sirds, bet tā arī nesapratu, kas ir dārgāks par zeltu un kurā brīdī īsti jāsmejas.
