Izstāde sastāv no divām daļām. Zelta laikmets ir darbu cikls, kas tapis šajā vasarā, bet Zelta cilvēki, gleznoti pirms diviem gadiem.
Abi darbu cikli „Zelta laikmets & Zelta cilvēki” ir Jura Utāna veltījums savam laikam un viņa pilsoniskā attieksme pret notiekošo valstī. Tā ir par varas simboliem un sajūtām ko tie rada sabiedrībā un māksliniekā pašā. Visa sākumā ir asociācijas, dažādu vārdu salikumi un jēdzieni kā „zelta cilvēks”, „zelta sirds”, „zelta kronīši”, „zelta griezums”, „kilograms zelta”, „zelta meli”, „šmiga”, „attīstītājs”, „sildītājs”, „vērtība”, „dārgs”, „apvienot”, „korumpēts”, „griezt”, „apgraizīt”, „reformēt”, „aizslēgt” utt.
Kāpēc simboli? Juris Utāns ir gatavs atbildēt: „Tēls, kas visu laiku tiek publiskots, tā vai citādi veido un iespaido tavu dzīvi kļūstot par simbolu. Manī pašā ir visi šie simboli. Kāpēc zelta laikmets? Varam paskatīties arī ironiski uz t.s. „Zelta laikmetu”, kas nosacīti bija mūsu valstī iestājies pirms trim, četriem gadiem. Varbūt tieši tagad, jau bez ironijas sākas īstais Zelta laikmets. Varbūt augstākais spēks mūs attīra un tagad mēs celsimies no bedres ārā. Bet varbūt viss mūsu zelts ir aizpeldējis un mēs to nemaz nezinām? Kāpēc zelta galvas? Zelts rada ireālu sajūtu. Kādēļ četras acis un divas mutes? Man ir sajūta, ka es dzīvoju šādā uztveres zonā. Ilgstoši jau dzīvoju. Es īsti nekam vairs neticu. Vienu brīdi man iedod to un tad iedod ko citu ,un tad atkal atņem. Iedod un atņem, atņem un iedod, un otrādi. Es brīžiem neko nesaprotu. Agrāk, kad es lietoju alkoholu, man īsti nebija skaidrs, ko reizēm runā man pretī sēdošais. Skatoties uz visu kas notiek, dzīvojot iekš tā kur es esmu ierauts tagad neko nelietojis, es atkal jūtos līdzīgi. Ja kāds darbos saskata līdzības vai asociācijas, tad tā ir tikai skatītāja izvēle. Es personīgi nepazīstu nevienu kam ir četras acis. Tā visa ir alegorija un es tur esmu pa vidu. ”
Juris Utāns ir gleznotājs un vairāk kā divdesmit gadus pedagogs Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Kā mākslinieks veidojies sarežģītajā padomju laikā un, par spīti tam, vienmēr atļāvies būs neatkarīgs. Kā pats atzīst, darījis to, kas viņam vislabāk patīk - gleznojis.
Jau savas daiļrades sākumā 20. gadsimta 80. gados, kad Latvijā bija Padomju Savienības sastāvā, Juris Utāns ar saviem laikabiedriem Juri Putrāmu, Ivaru Poikānu, Māri Subaču, Andreju Kalnaču, Andri Breži savos darbos mērķtiecīgi ironizēja par tā laika iekārtas pretrunām un liekulīgajiem ideāliem.
Pēdējo gadu nozīmīgākie izstāžu projekti: dalība izstādē „Nepieradinātie” galerijā Birkenfelds (2009.g.) un izstādē „Agonija” (2008.g) LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā.
Patiesības labad jāatklāj, ka autora sākotnējais izstādes nosaukums bija „Šmiga”, kas darba procesā tika mainīts. Neskatoties uz to, ka izstādei ir nosaukums „Zelta laikmets & Zelta cilvēki”, iepriekšējais liekas izstādes darbu noskaņai atbilstošāks, bet ielūgumi jau nodrukāti un reklāma aizgājusi tautā.
