Kas ir tas jauneklīgais izaicinājums, pašpārliecinātības un absolūtas brīvības sajūta, kas laiku pa laikam rada mazu revolūciju - dzīvē, kultūras vēsturē, arī kino? Laikā, kad zīmolu „Jaunais vilnis” ir uzurpējis uz Austrumu tirgu orientēts estrādes izpildītāju konkurss, vērts atcerēties jauno vilni, kas pirms četriem gadu desmitiem satricināja pasauli. Tieši četrdesmit gadu ir pagājis kopš franču režisora Fransuā Trifo „400 sitieniem” - filmas, kas bija viena no jaunā viļņa aizsācējām. Taču līdzās šim franču kino nu jau kanonizētajam posmam tikpat interesantus atklājumus piedāvā čehu kino, kas izlolojis arī pasaulslavenā, Holivudā strādājošā Miloša Formana talantu. Kāpēc režisors Alvis Hermanis savā izrādē „Klusuma skaņas” citē citas čehu režisores Veras Hitilovas nepieradināto un izaicinošo filmu „Margrietiņas” – par šo un daudz ko citu jaunā lekciju ciklā „Tas, ko tu nedrīksti nezināt: cits jaunais vilnis”.
/Dita Rietuma/
Milošs Formans
Milošs Formans nereti tiek uzskatīts par vienīgo eiropiešu kinorežisoru, kam izdevies izveidot veiksmīgu karjeru ASV. Ieguvis atzinību Eiropā ar filmām Ugunsdzēsēju balle (Latvijā kinoforumā Arsenāls 1988. gadā demonstrēta ar nosaukumu Deg, mana jaunkundze!) un Blondīnes mīlestība, pēc t.s. Prāgas pavasara viņš emigrēja uz ASV, kur kļuva par profesoru Kolumbijas Universitātē un turpināja uzņemt starptautiski atzītu kino, tostarp filmas Amadeus, Regtaims, Nācija pret Leriju Flintu, arī Kena Kīzija grāmatas adaptāciju – filmu Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, par ko 1975. gadā saņēma ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars.
Formans ir viens no nedaudzajiem režisoriem, kuri spēj saglabāt augstu māksliniecisko sniegumu, nezaudējot plašas auditorijas uzmanību. Viņa veiksmes atslēga – inteliģentu scenāriju, dziļu personisko interpretāciju, smalkas cilvēkmīlestības un krietnas melnā humora devas sajaukums.
Ugunsdzēsēju balle / Horí, Má Panenko
Rež. Milošs Formans / Milos Forman, Čehoslovākija, 1967, 71 min
Lomās: Jans Vostrčils, Jozefs Šebāneks, Jozefs Valnoha, Františeks Debelka
Lektore - Daira Āboliņa
Kādas mazpilsētas kultūras namā ugunsdzēsēju kolektīvs rīko balli par godu sava vadītāja aiziešanai pensijā. Tomēr saviesīgais pasākums drīz vien pārvēršas katastrofā. Gluži kā pēc Mērfija likuma viss noiet greizi – izgāžas ne tikai plānotais skaistumkonkurss, bet arī loterija, kuras balvas pa vienai vien tiek nozagtas. Kulminācijā visam aizdegas kultūras namam blakus esošā māja, bet ugunsdzēsēju mašīna iestieg kupenā.
Pēc paša Formana vārdiem, filmas sižets noskatīts īstā ugunsdzēsēju ballē, kas bijusi tik neizdevusies, līdz ar to – tik kolorīta, ka filmas veidotāji atmetuši visas iepriekšējās idejas un ķērušies pie jauna scenārija. Ugunsdzēsēju balle ironiski ataino Padomju Savienības ārišķīgo absurdu, kurā svarīgāks par godīgumu ir labais iespaids sabiedrībā, kas saglabājams jebkādiem līdzekļiem. Padomju cenzūra filmu aizliedza “uz mūžīgiem laikiem”. “Paldies Dievam”, saka Formans, “ka “mūžība” komunistu valodā nozīmē vien divdesmit gadus”.
Biļetes cena: Ls 2.50, studentiem ar ISIC karti Ls 2.
