Tradīcijas saglabātājs vai jaunatklājējs? Ir sarežģīti atrast viennozīmīgu Edmunda Lūča mākslas darbu skaidrojumu, jo tajos diskutētas daudzveidīgas tēmas un izmantotas dažādas glezniecības tehnikas. Viņa mākslinieciskajai kreativitātei piemīt estētisko īpašību bagātums, kas pilda atšķirīgus uzdevumus. Visi viņa izmantotie elementi ir vienlīdz svarīgi, jo caur tiem saskatāma harmonija, kas ir ikvienas gleznas pamatā, neskatoties uz iespējamo sākumposma radošo dialogu un balansēšanu uz dažādām robežšķirtnēm.
Neiespējami raksturot, vai Edmunda Lūča izstādē redzamajos mākslas darbos gleznieciskās zīmes tiek risinātas uzskatāmā un metaforiskā veidā, vai gluži pretēji - pārspīlējot kādas noteiktas proporcijas, cilvēciskās sapratnes shēma tiek padarīta svešāka un abstrakcijas sajūta - pieejamāka. Vienlaicīgi var šķist, ka gleznojums radies neapzināti un tikai sakritības pēc rada izcilu žestu un formu, taču tā saturā katrs elements ir pārdomāts līdz smalkākajai detaļai, kopā veidojot jēgpilnu tēlu ar autentisku māksliniecisko pieeju.
Dažkārt Edmunds Lūcis par pamatu ņēmis vispārēju atainojumu, kura formas sistemātiski reducējis uz pamatstruktūru, kurā par spēcīgāko izteiksmes līdzekli viņš izmanto faktūru. Tie padarīti spilgti krāsu daudzveidībā, un sākotnējais pamatkrāsu pielietojums tiek papildināts ar niansētu uzsvērumu. Figūras un formas iegūst dvēselisku dziļumu. Ar krāsu daudzveidību rodas optisks vēriena iespaids, kas atver gleznas plašumu un parāda apslēpto horizontu. Tas skaidrojams ar to, ka līniju noklusinātā saplūšana savieno visus krāsu laukumus un rada spēka pilnu sistēmu, kas veidota ne tikai intuitīvi un spontāni, bet arī notur dziļi pārdomātu kompozīciju.
Centrālo nozīmi mākslas darbos ieņem kustība un ritms. Krāsu atsvars un proporcijas pārraida dinamikas sajūtu, un mākslas darbu pārvērš muzikālā ritmā. Kustības norišu iespējas kompozīcijas ietvaros parādās dažādu krāsu pakāpju sajaukumā. Tas raksturo vairāku vienlīdz svarīgu procesu gaitu vienas gleznas ietvaros. Ne saturiski vai ikonogrāfiski netiek noteikts, kas gleznā jāsaprot kā nozīmīgākais, bet tajā iekļautie elementi sniedz ierosmi katra paša interpretācijai.