Mākslas vēsturniece Ilze Žeivate: ‘’Kristaps Zariņš strādā ar krāsu un reālismā balstītu formu, kuru vienlaikus mēģina apvienot ar plaknes glezniecību. Viņa izvēlētā forma visbiežāk ir sievietes tēls, kas pārtop gan mitoloģiski spēcīgā personāžā Judītē, gan kariatīdēs, gan vijīgos ziedos, vai laikmetu personifikācijās. Brīžam sieviete ir tikai sieviete, bet citreiz tās augums tiek transformēts par fonu lieliskām krāsu, siltā un vēsā saspēlēm. Kristapa glezniecība ir atraisīta un draudzīga. Tajā netrūkst savas ironijas devas, vai ugunīgas emocijas, tomēr saturs nekad nav dominējošs.
Jaunākie Kristapa Zariņa darbi saistās ar gleznu ciklu “Ceļojums”, kas aizsākās 2008.gadā Madridē un Tolēdo – jauna elpa, jaunas debesis, jaunas uzdrīkstēšanās.
Jaunākie darbi atklājas kā sava veida ceļojumu piezīmes par mākslinieka dzīvi – kopā ar ģimeni apmeklētām pasaules pilsētām, kultūrvēsturiskām vietām un piedzīvotiem notikumiem.
Katrā gleznā sastopamies ar krāsām un sievieti, kas personificē kādu konkrētu pilsētu – Milānu, Londonu, Madridi, Skāgenu, Amsterdamu, Džaipuru vai Varanasi. Katra pilsēta atšķirīga – tā Parīzi gleznotājs nosaucis par “Oranžo”, bet Pēterburgu par “Prieku”, vēl kādu citu par “Princesi uz zirņa”.
Bet varbūt “Ceļojums” ir stāsts par sievieti, kura ir tik dažāda savās krāsās, izteiksmēs, emocijās, domās un tēlos, un pilsētas, arhitektūra un ornaments ir tikai palīglīdzeklis, caur ko mākslinieks atklāj sievietes bagāto daudzveidību..”
Kristaps Zariņš: “Atrast absolūto formu. Es tiecos pēc tās un tāpēc ir interesanti dzīvot un gleznot. Ja atrod ir jāmirst nost. Mēģinu attēlot to, ko citi neredz – kas arī ir gleznotāja rokraksts.
