„Ivonna, Burgundijas princese” tiks rādīta pēdējo reizi

„Ivonna, Burgundijas princese” (1938) ir groteski skaudrs, absurda iezīmēts stāsts par dīvainu princesi, kura slīkst apātiski bezmērķīgā anēmijā un nemitīgi klusē. Viņa neiederas saldās bezrūpības, mirdzošā šika, elegantās izsmalcinātības pasaulē, kurā elementārā pieklājība prasa laiku pa laikam ko teikt. Viņa ir kā radīta, lai izsistu citus no līdzsvara, kaitinātu, satrauktu, novestu līdz baltkvēlei, apvainotu līdz sirds dziļumiem. Viņa nedrīkst eksistēt, viņa ir jānoslauka no zemes virsas – ko līdz būt normālam, ja kāds cits līdzās ir nenormāls... Vienlaikus šī luga ir arī sievietes noslēpuma minēšana – dvēsele, kas nekad nav atklājama līdz galam un mūžam paliek mīkla.

Titullomu atveido Rēzija Kalniņa, kura par Ivonnas lomu pērn saņēma „Spēlmaņu nakts” balvu kā gada labākā aktrise. Karaļa Ignācija lomā - Jānis Paukštello, karalieni Margaritu atveido Lilita Ozoliņa, bet troņmantnieku princi Filipu – Artūrs Skrastiņš. Pārējās lomās -Juris Bartkevičs (Kambarkungs), Ieva Pļavniece (Iza, galma dāma), Lauris Dzelzītis (Kirils, prinča draugs), Gints Grāvelis (Kipriāns), Ilze Vazdika un Lidija Pupure (Ivonnas tantes), Juris Strenga (Inokentijs, galminieks) un Juris Gornavs (Valentīns, sulainis).

Scenogrāfiju veidojis Mārtiņš Vilkārsis (par šo darbu saņēma „Spēlmaņu nakts” balvu kā gada scenogrāfs), bet kostīmu autore ir Ilze Vītoliņa – „Spēlmaņu nakts” gada kostīmu māksliniece.

Iestudējuma pirmizrāde notika 2007. gada 4. oktobrī, pēc kuras Silvija Radzobe rakstīja: „...pats galvenais, kas Ivonnai piešķir īpašu vietu mūsu pēdējo gadu skatuves mākslā, saistās ar to, ka racionālisma, unifikācijas, standartizācijas parodiskajā laikmetā teātris ir licis noticēt: dzīvē un mākslā noslēpumi, pat brīnumi ir iespējami – tur un tad, kad vismazāk tos gaidi.” (NRA, 13.10.2007.)