Rīgas Kinomuzeja lekciju cikla Tas, ko tu nedrīksti nezināt 2009. gada rudens sesija ir veltīta Eiropas kino jaunajam vilnim – kino kustībai, kura 50. gadu beigās – 60. gados vērsās pret līdz tam eksistējušo kino ar tā konvencionālajiem stāstiem un orientāciju uz izklaidi. Visas šīs kustības dažādās valstīs apvieno kino modernisma jēdziens un tām ir būtiska agrāk tapušā kino vēstures apzināšanās. Piemēram, viena no redzamākajām franču jaunā viļņa figūrām – Žans Liks Godārs – vācu kino ģēnija Frīdriha Vilhelma Mūrnava filmu Saullēkts (Sunrise, 1927) dēvēja par vislabāko filmu pasaulē.
Lektorija programmā iekļauta Mūrnava filma Nosferatu, kuru Godārs un citi vēlākie jaunā viļņa kinorežisori, strādājot ietekmīgajā franču kino žurnālā Cahiers du cinema, iekļāva 100 pasaulē labāko filmu sarakstā.
Viens no vācu mēmā kino izcilākajiem režisoriem Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs 1922. gadā režisēja pirmo slavenā Brema Stokera romāna Drakula ekranizāciju, taču nenokārtotu autortiesību dēļ Drakulu nācās pārdēvēt par Nosferatu. Teiksmainie, šausmas izraisošie varoņi un izteiktu gaismēnu lietojums filmu Nosferatu ieceļ vācu kino ekspresionisma šedevru sarakstā, bet tā vienlaicīgi ir arī vampīrfilmu žanra pamatakmens.
Elīna Reitere
Nosferatu / Nosferatu, Eine Symphonie Des Grauens
Rež. Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs / F. W. Murnau
Lomās: Makss Šreks, Gustavs fon Vangenheims, Grēta Šrēdere u.c.
Vācija, 1922, 94 min
Nekustamo īpašumu aģents Haters dodas uz Karpatu kalniem slēgt līgumu ar grāfu Orloku. Par spīti vietējo uzstājīgajiem brīdinājumiem, viņš ierodas pašā grāfa pilī, nezinot, kādus šausmu pilnus notikumus šī vizīte izraisīs.
Apspēlējot Brēma Stokera romāna Drakula sižetu, Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs uzņēma filmu, kas, palikusi nepārspēta šausmu filmu klasikas žanrā, aizsāka sava laikmeta jauno vilni – vācu ekspresionismu, kas diktēja Eiropas kino modi līdz pat trīsdesmito gadu vidum.
Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā.
Biļetes cena: Ls 2.50, studentiem ar ISIC karti Ls 2
Lekciju ciklu rīko biedrība Ekrāns sadarbībā ar kinoteātri Rīga, Francijas Kultūras centru, Čehijas vēstniecību Rīgā, Gētes institūtu Rīgā, Rīgas Kinomuzeju un Nacionālo Kino centru.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
