Vasaras mēnešos medijos izraisītā ažiotāža un plašākas izrādes anotācijas trūkums daudzus apmeklētājus ieinteresēja tik daudz, ka pat vairāki desmiti latu netika žēloti, lai iegādātos „kaķi maisā”. Informācija par izrādi aprobežojās tikai ar skopām sižeta līnijām un to, ka biļetes varēs iegādāties personas, kas vecākas par 18 gadiem. Tomēr viens no galvenajiem mārketinga akcentiem bija tieši iepriekšējās „Jaffa Riga” izrādes - „Alu cilvēks” un „Alu sieviete”, kas publiskajā telpā raisīja tikai pozitīvas atsauksmes, mudinot cilvēkus novērtēt arī šo šedevru. Un rezultāts tika panākts, jo zālē gandrīz visas vietas bija aizņemtas.
Izrādes organizatoru veiksmīgi izvēlētā mārketinga taktika lika noskaņoties uz „lielās mākslas” baudīšanas pasākumu vai vismaz ilūzijām, ka noslēpumainība slēpj lielisku mākslas darbu, tomēr, šķiet, ka kaut kas pietrūka. Pēc pirmā cēliena, kad izrāde apvienoja sevī daudzus sadzīviskus sīkumus un ikdienišķas frāzes, kas izsauc smieklu un aplausu vētras skatītājos, turpinās otrais, kas bija gluži tāds pats.
Izrādes dekorācijas ir ieturētas minimālisma stilā – telpa, kurā norisinās attiecību „būvēšanas” ainas, ir ierobežota ar gar sienām nostiprinātiem melniem palagiem, bet telpas vidū ir četri sēžamspilveni un viens galds. Jāsecina, ka sižets ir tikpat askētisks, cik telpas iekārtojums, lai gan aktieru tēlojums un izskanošie joki, liekot nedaudz pasmaidīt vai locīties no smiekliem, to veiksmīgi varētu arī kompensēt.
Iespējams, komēdijas žanra likums nav veidot sižetu, kas atstāj spēcīgu iespaidu uz skatītāju, liekot tam ne tikai smieties, bet arī aizdomāties par eksistenciālām tēmām. Iespējams, vainīga ir pirmizrāde, kas parasti ir izrādes ģenerālmēģinājums un patiesā uzveduma kvalitāte atklāsies tikai pēc vairākām izrādēm. Iespējams, tā ir „pēc-reklāmas-noskatīšanās-iegādāšanās-vilšanās” problēma, kad izrādes organizatori izmanto iepriekšējos panākuma laurus, lai piedāvātu kaut ko jaunu. Bet vilšanās seko tad, ka šis jaunais nav labāks par veco.
Izrāde iestudēta pēc igauņu autora Jana Tetes (Jan Tete) darba “Much happiness in everyday life”, latviešu versijas režisors ir Ivars Lūsis, galvenajās lomās spēlē Jānis Reinis, Indra Burkovska, Jūlija Ļaha un Jānis Elsts, bet scenogrāfiju veidojis ir Ivars Noviks.
Foto: Anrijs Požarskis