Deju grupas „Tango Pasión” vēsture sniedzas 1992. gadā, kad pēc panākumiem pilniem Agentīnas tango uzvedumiem Brodvejā producenti Mels Hovards un Hosē Libertella nolēma radīt ko vairāk par klasisku varietē uzvedumu, proti, līdz šim neredzētu dejas un mūzikas priekšnesumu, apvienojot dažādus Argentīnas tango veidus. Pieaicinot horeogrāfu Hektoru Zaraspi un mākslinieku Rikardo Karpani, sākās mēnešiem ilgs „Tango Pasión” mēģinājumu laiks, kas šodien vainagojies ar augstas klases horeogrāfijas izrādēm visā pasaulē.
Argentīnas tango ir sociāla deja, kuras attīstību ietekmējuši dažādas vietas un laiki. Šo Argentīnā un Urugvajā radušos deju sabiedrībā nereti jauc ar klasisko balles tango, kas atšķiras ar satvērienu, deju soļiem un mūziku. Argentīnas tango raksturo mainība, kur satvēriens variē no ļoti atvērta līdz galēji ciešam, bet deju soļi savā būtībā ir staigāšana ar partneri mūzikas ritmā. Būtiskākais dejas elements, kas atšķir to no balles tango, ir improvizācija, kas vērojama konkrētas dejas laikā, kā arī dejas mainībā vēsturiski.
Izrāde „Ultimo Tango” apvieno dažādus Argentīnas tango veidus, tomēr Rīgas priekšnesumā visspilgtāk iezīmējās tango šovs, kas ir teatralizēts un pārspīlēts Argentīnas tango stils. Tango šovs ir pilns ar dažādiem sarežģītiem akrobātikas elementiem, piemēram, špagatu, salto u.c. Ņemot vērā, ka „Ultimo Tango” ir rūpīgi horeogrāfiski iestudēta izrāde, izpaliek tieša improvizācija, tomēr tā ir saglabāta dejas attīstības vēsturē.
„Tango Pasión” dejotāji pārstāv dažādus vecumus, tādejādi apliecinot dejas politiku - piederību plašam sociālajam lokam, to var dejot kā jauns, tā vecs - vienlīdz izjusti un kaislīgi. Izrāde spilgti attaino, ka deja ir lielisks līdzeklis emociju izrādīšanai un labs risinājums problēmām.
Jāuzsver mūziķu seksteta profesionālais veikums, īpaši akcentējot klavieru un akordeonu skanējumu. Lai gan Argentīnas tango veido mūzikas un dejas duets, interesanti, ka mūzika ir baudāma nostatus dejai, savukārt deja nav iedomājama bez mūzikas. Ik pa laikam dejas priekšnesumu pārtrauca solistes Ineses Kuello samtainais vokāls, kuram gan klāt prasījās papildus kustība.
Skatuviskais noformējums, kā jau ierasts dejas izrādēs, aprobežojas ar simboliskiem rekvizītiem – šoreiz apaļiem drapēriju galdiem un Vīnes stila krēsliem. Tērpi – saskaņoti ar frizūrām, ko raksturo precīzi celiņi un matu vasks. Sievietēm – uzsvars uz vizuļojošiem, spilgtiem audumiem, spožām rotaslietām un izteiktu grimu, vīriešiem – elegants gangsteru stils, ko raksturo balti krekli, melni uzvalki, bikšturi un hūtes.
Izrādi nedaudz aizēnoja tehniskais nodrošinājums, proti, skaņas un gaismas kvalitāte lika manīt, ka nav veikti pienācīgi sagatavošanas darbi. Prasījās arī pēc intīmākas koncerta norises vietas. Tomēr, neskatoties uz tehniskajiem trūkumiem, skatītāji izrādi novērtēja ar grandioziem aplausiem, kas skanēja ne vien izrādes beigās, bet pāršalca zāli ik pēc dejas.
Foto: Vladislavs Punculs