A. Ozoliņa mākslas pasaule var gan pārsteigt, gan samulsināt, gan nokaitināt, gan sajūsmināt, gan… Mākslinieka radītajā teorijā par multigoniju rodams izskaidrojums radošā rokraksta atšķirīgajām izpausmēm. Gleznas ir radītas kubisma, sirreālisma, ekspresionisma manierē, ir darbi, kas apliecina mākslinieka akadēmiskā zīmējuma pārvaldīšanas prasmes. Tās vieno piesātināta un niansēta krāsu izjūta, krāsas vieliskais blīvums un paradoksāli, pat darbu stilistiskā atšķirība nes sevī vienojošu elementu.
Ieskatam A. Ozoliņa izstādes kods, kas ir arī atbilde uz jautājumu - kas ir multigonija (Multi - daudz; gons – leņķis)? „Tā ir daudzveidîba - daudz dvēselisko, jeb izjūtu, jeb izpratnes leņķu kā uztvert radošās darbības, kā tām pieiet, kā pasniegt. Līdz ar to, katru darbu radot, iespējams to darīt kā pilnīgi jaunai personībai citā tieši šim darbam izjustā stilā un asociāciju stāstā, leģendā.”
Mākslinieku saista dažādība un novatorisms, jauna attieksme pret stilistiku, jaunu apziņas iespēju atrašana. Tās pamatā ir darbs ar iztēli, ar neprognozejamības ienākšanu radošajā procesā, ar sistēmiskas disciplīnas un stihiskas impulsivitātes apvienošanu. A. Ozoliņa daiļradē visvairāk atrodamas sirreālistiskas un kubistiskas kompozīcijas, bet glezno arī ainavas, klusās dabas, portretus. Liela ietekme bijusi māksliniekiem R. Ginteram un A. Zviedrim. Bez glezniecības un tās teorijas izpētes un radošā darba psiholoģijas pētījumiem darbojas arī interjerdizainā un grafiskajā dizainā, veido arī instalācijas. Tukuma novadā sarīkotas piecas personālizstādes. Viņa darbi atrodas privātkolekcijās Anglijā, Vācijā, Izraēlā, Zviedrijā.
Izstāde apskatāma līdz 2010. gada 10. janvārim.
