Ir pagājuši 100 gadi, kopš 1909.gadā iznāca Jāņa Akuratera ceturtais dzejoļu krājums „Astras”, kas ir viens no dzejnieka spilgtākajiem krājumiem. Daļa dzejoļu tika sarakstīti Somijā un Norvēģijā, kur 1907. – 1908.gadā Akuraters nokļuva kā emigrants. 1908.gada 20.februārī J.Akuraters vēstulē no Kristiānijas līgavai Marijai Dišlerei raksta: „Esmu pilns jaunu domu tagad. Gatavoju, tas ir, rakstu jaunu dzeju krājumu: „Saules meitas un Dievu dēli” – bet tas jau vēl jāzin tikai Tev.” Dzejoļu krājums ar nosaukumu „Saules meitas un Dievu dēli” neiznāk. Bet tas ir aizsākums dzejoļu krājumam „Astras”, kura sakārtošanu J.Akuraters pabeidz pēc atgriešanās Latvijā 1908.gada rudenī un 1909.gada ziemā. Tieši skaudro Ziemeļzemju iespaidi raisa Akuraterā nepieciešamību dzejas tēlos iemiesot ilgas pēc dzīvības, ziediem un saules. Pēc krājuma iznākšanas kritika rakstīja, ka „Akuraters atgriežas no ziemeļiem. Ziemeļi – zeme, kurā viss sastindzis un kuras sastingumu viņš gribēja reiz izkausēt. Viņš tuvojas atkal zemei, kur pļavās un dārzos zied puķes, smaržo un pauž savu senseno teiku par saulaino dzīvību – dzīves un dzīvības pusdienā.”
Krājuma „Astras” izdošanai Kārlis Krūza un Jānis Akuraters nodibināja paši savu izdevniecību „Strēlnieks”, ar kuras zīmi vēlāk tika izdotas arī Kārļa Krūzas paša un dažas Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatas. Akurateram „Astras” kļuva par vienīgo dzejoļu krājumu autorizdevumā.
Pasākumā 13.novembrī Akuratera muzejā gan savu dzeju, gan pēc savas izvēles dzejoļus no Akuratera dzejoļu krājuma „Astras” lasīs Ingmāra Balode, Iveta Ratinīka, Jānis Rokpelnis, Matiass Knolls un Māris Salējs.
Vakara muzikālo daļu veidos Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas Andra Paula kameransambļu klases audzēkņi, izpildot J.Brāmsa, J.Haidna, J.V.Mocarta un D.Mijo skaņdarbus.