„Graphis Scripta” jeb „Rakstu ķērpis” ir dokumentāli muzikāla atskaite par Latvijas mežos rīkotajiem brīvdabas koncertiem, kuru galvenais varonis šogad ir ķērpis. „Visneegoistiskākā” projekta „Dabas koncertzāle” līdzautors Ingus Ulmanis ar režisoru Robertu Rubīnu un mūziķiem apmeklētājus rosinājis paskatīties zem kājām, kur čum un mudž pasaule ar dzīvību. Par filmas ideju stāsta projekta dalībniece žurnāliste Krista Vāvere: „Mēs esam laikā, kad viss mainās, neviens nezina, kas notiks rīt un parīt. Citiem tas atkal liekas „nothing special”. Mēs savukārt gribējām parādīt, ka kaut kas ir ļoti, ļoti „special”. Tā ir tā diena, kurā mēs esam, tā ir vieta, kurā mēs esam. Tas ir mežs, tas ir ķērpis un ļoti daudz ļoti skaistu cilvēku mums apkārt.”
Kinolentes sižeta pamatā ir teika par Ķērpbārdi – meža viedo veci, kurš vienīgais reiz pratis tulkot ķērpjos pierakstītos stāstus. Neatradis nevienu mācekli, kam savu prasmi iemācīt, vīrs miris un līdz ar viņu - viss rakstu noslēpums. Ķērpji ir sastopami visur, sākot no tuksnešiem līdz par ledājiem, taču ikdienā tos pamana un novērtē vien retais, lai arī augs izmantojams pat medicīnā un kulinārijā. Teju pusduci dzejoļu un pirmo ķērpim veltīto šūpuļdziesmu sarakstījis dzejnieks Pēteris Brūveris, kas filmā uzņēmies stāstnieka lomu. Kopā ar Dabas koncertzāļu apmeklētājiem uzzinām, ka rakstu ķērpis sevī slēpj ikviena meža noslēpumu, vēsturi, tā apveidi līdzinās hieroglifiem.
Albumā iekļautās deviņas kompozīcijas simbiozē ar dabu veidoja Valdis un Rūta Muktupāveli, Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Kaspars Tobis, Anrijs Grinbergs, Gints Sola, Roberts Rasa un Jānis Zvirgziņš. Atturoties no vārdiem, mūziķi ar instrumentu un cilvēka balsu sasaukšanos mēģināja tulkot ķērpju stāstus publikai tuvā – mūzikas valodā. Vienībā ar meža dabisko dziesmu kā albuma, tā filmas skaņu celiņš rada labāko pirmējās tautas mūzikas un ambiences žanra tradīciju noskaņu.
„Graphis Scripta” pirmizrādes viesis LR vides ministrs Raimonds Vējonis uzsvēra, ka projekta nozīme atklāsies tieši valsts svētku gaidās, kad tiks pārvērtēts Latvijas valstiskums: „Mēs visi zālē esošie jūtamies latvieši un līdzatbildīgi par savu valsti, un mums katrā ziņā negribētos dzīvot sagandētā dabā, nelatviskā vidē, apspiestā kultūrā, zinātnē. Dabas koncertzāles projekts ir tā organiskā sintēze, kopā saliekot zinātni, dabu, cilvēkus un kultūru, kas radījis unikālus, oriģinālus, latviskus produktus – īstus „made in Latvia”.
Lai klātesošos rosinātu izziņai, radošajā darbnīcā ikvienam bija iespēja nobaudīt ķērpju tēju, kā arī šos daudzveidīgos augus izpētīt līdz milimetram. Ķērpbārža nepateikto noslēpumu atklāja mežu speciālists Viesturs Lārmanis: „Grāmatas, kas ir rakstītas ar ķērpjiem, var izlasīt tikai un vienīgi esot dabā, atrodoties mežā tur, kur viņi aug.” Latvijas Ornitologu biedrība palīdzēja ieklausīties pūču un ūpju balsīs un, iespējams, kādam pat pašrocīgi uzmeistarot pirmo putnu būri savā mūžā.
Dokumentālā filma „Ķērpja raksti” līdz ar albumu savu ceļu turpinās Cēsīs, Dobelē, Daugavpilī, Talsos, Salacgrīvā, Madonā un Valmierā.
