Daudzus gadus jūrmalniekus, kā arī teātra mīļotājus daudzās Latvijas pilsētas priecēja Jūrmalas teātrī veidotā Rūdolfa Blaumaņa komēdija „No saldenās pudeles”. Izrādes personāžiem, aizejot pelnītā atpūtā, teātra radošā komanda, turpinot iesākto tradīciju - iestudēt latviešu dramaturģijas klasiķu darbus, skatītāju vērtējumam nodod Rūdolfa Blaumaņa joku spēli „Trīnes grēki”.
Komēdiju „Trīnes grēki” Rūdolfs Blaumanis iesniedz cenzūrai Pēterburgā 1896. gada 21. jūlijā, pirmizrāde notiek 1896. gada 4. decembrī. No šī brīža komēdija jau vairāk nekā 100 gadu nepazūd no latviešu teātru skatuvēm.
Vieglas situāciju komēdijas tolaik sauca par posēm (joks). Šajās izrādes personāži kā rotaļlietas šūpojas nejaušību virtenē. Kā visās Rūdolfa Blaumaņa komēdijās, arī te valda humors, labsirdīgs un dzīvespriecīgs skats uz cilvēka raksturu vājībām un dzīves līkločiem.
Kā raksta žurnāls „Austrums”, 1897 gadā: „Blaumaņa lugās mēs redzam savas dzimtenes raksturus. [..] Trīne - tā uz precēšanos ir apbrīnojami kāra sieviete, bet tikpat apbrīnojama viņa ir arī savā izmaņā un veiklībā.”
Latviešu teātra skatītajam tik pazīstamais stāsts par Trīni - lielo mīlētāju, Jūrmalas teātra iestudējumā ir ieguvis nedaudz citus vaibstus - Trīne nemaz tik nevainīga „dievgosniņa” nav. Savtīgu nodomu vadīta, Trīne iekāro to, kas pieder citam, ar intrigu palīdzību – veikli manipulējot ar Māti un citiem, vienu sarīdot pret otru spēj izraisīt vētru ūdens glāzē, radot pārpratumu aiz pārpratuma - vai nav ļoti šodienīga situācija?
Taču Lielbērzu un Mazbērzu māju iemītnieku veselais saprāts neļauj šādiem intrigantes nodomiem īstenoties. Rūpīgi vērptais intrigu kamolītis izritinās un Trīnei Mazbērzi ir jāatstāj.
Izrādes moto varētu izteikt ar paša Rūdolfa Blaumaņa vārdiem , kas atrodami lugas „Zagļi” cenzūras eksemplārā:
Muzikāli izklaidējošās izrādes - spēles režisors - Aigars Balulis, kustīgu, dzīvespriecīgu un rotaļīgu skatuvisko vidi radījis scenogrāfs Mārtiņš Kalseris, dejiskas izdarības veidojusi horeogrāfe Santa Grīnfelde. Izrādē skan dziesmas no leģendārās, tautā iemīļotās Liepājas teātra izrādes. Dziesmas komponējis Ivars Vīgners, teksta autors Jānis Peters, jaunu, šodienīgu aranžējumu dziesmām piešķīrusi Inga Gaile.
Lomās :
„Kārā mīlniece”, intrigu vērpēja un šķeterētāja - Trīne - Dace Broka,
Lēnīgais, zem sievas tupeles sēdošais Maz- Bērzu saimnieks - Aigars Balulis,
Valdonīgā, ar „cietu galvu” un neredzētu spītību apveltītā Maz- Bērzu saimniece - Gunta Mīlenberga,
viņu dēls, joku plēsējs un „piģermiģeru” taisītājs - Juris - Mārtiņš Pika,
labestīgā un visiem palīdzošā, ”vienas dienas vedekliņa” kalpone Maz- bērzos - Sandija Didrihsone,
lādzīgais un lēnīgais „pīpes kāta” cienītājs - Brencis - Kaspars Kravinskis,
jaunu vēsmu apņemtā, izskolotā Liel-Bērzu saimniece - Gundega Baušeniece,
„tikai brūtgānam mutes devēja”, ganu skuķis - Annule - Jana Lisova,
”uz mutēm kārais” ganu puika - Jaņuks - Māris Zabarovskis,
„andelmanis” un ziņu pienesējs Ābrams – Ģirts Alsters,
„profesionāla atraitne” „feina mamme” - Rembēniete -Aija Treimane
un viņas priekšpuisis, arī „precētais kārais”- Guntars Pavārs.
