Lorēna Bakāla (85) ir tēlojusi vairāk nekā 30 filmās, bet nekad nav ieguvusi "Academy Award" balvu jeb "Oskara" balvu.
„Es nespēju tam noticēt – beidzot ieguvu šo "vīrieti",” Bakāla jokoja, kad saņēma statueti par mūža sasniegumiem.
Sestdienas pasākums bija pirmā reize, kad šo balvu pasniedza pirms galvenās ceremonijas, kas notiek februārī. Šo pasākumu neraidīja televīzijā.
Lorēna Bakāla izrādīja cieņu savam vīram un aktierim Hamfrijam Bogartam, kurš mira 1957. gadā. „Viņš man sniedza dzīvi, un viņš mainīja manu dzīvi,” viņa izteicās par Holivudas leģendu.
"Oskara" balvu Bakālai pasniedza Andželika Hjūstone. Hjūstones tēvs, režisors Džons Hjūstons ir strādājis gan ar Lorēnu Bakālu, gan Hamfriju Bogartu.
Ceremonijā piedalījās arī Džordžs Lūkass, Stīvens Spīlbergs, Toms Henkss un Kērks Duglass. Duglass stāstīja, ka Bakālas "cietā čaula" radīja nepatiesu priekšstatu par viņas patieso dabu. „Viņa ir bezrūpīga un patīkama personība, un viņai ir zelta sirds," teica Kērks Duglass.
1996. gadā Bakāla gandrīz saņēma "Oskara" balvu, kad tika nominēta par piedalīšanos filmā "The Mirror Has Two Faces".
Goda "Oskaru" balvu pasniedza arī producentam un režisoram Rodžeram Kormenam. Kormens strādājis pie šādām neliela budžeta filmām kā, piemēram, "The Cry Baby Killer", "It Conquered the World", "The Little Shop of Horrors" un "The Raven".
„Viņš daudz ilgāku laiku, nekā es, ir atšķirīgu uzskatu cilvēks,” Kventins Tarantino stāstīja ziņu aģentūrai "Reuters".
Šogad kinooperators Gordons Viliss, kurš strādāja pie filmu triloģijas "Godfather", filmas "All The President's Men" un Vudija Alena filmām "Manhattan" un "Annie Hall", bija trešais balvas saņēmējs. Balvu viņam pasniedza Džefs Bridžess.
Ērvina Talberga memoriālo balvu, kas nosaukta viena no 20. gadu un 30. gadu pirmo režisoru vārdā, saņēma Džons Kalejs, kurš režisējis filmas – "The Remains of the Day", "Postcards from the Edge", "Closer", "The Da Vinci Code" un tā turpinājumu "Angels & Demons".
Avots: news.bbc.co.uk
