Viena no noslēpumainākajām lielās klasikas lugām, kurā starp pieaugušo dzīves peripetijām salūzt kāda bērna dzīve. Mazais Eijolfs ir iedomāts šķērslis mīlestībā savai mātei un vienlaikus šīs mīlestības ķīla savam tēvam. Ģimenē ar bērnu šie pieaugušie neprot dzīvot, un viņu attiecībās, kā jau klasikas lugā, iesaistās arī trešās personas. Kad bērna vairs nav, visi ir gatavi sākt dzīvot no jauna – labāk, citādāk. Bet jautājums, vai tas maz ir iespējams, paliek. Visticamāk, vēl ilgi pēc lugas beigām.
Režisors F. Deičs uzskata, ka cilvēkam vienmēr jāpaliek izvēles brīvībai, un izvēlei jābūt gan tam cilvēkam, kas kaislīgi mīl, gan tam, uz ko vērsta šī mīlestība, citādi rodas fanātisms, kas vienmēr ir neauglīgs. Viņaprāt ar šo slimību sirgst visi “Mazā Eijolfa” varoņi – viņi visu laiku sevi nostāda strupceļā, situācijās, no kurām iziet ir ļoti grūti. Kāda ir izeja un vai maz no šīm situācijām ir izeja – ir tas, ko režisoram F. Deičam ir interesanti meklēt un ieraudzīt.
