Provokatīvā poļu autore D. Maslovska ar sevis uzrakstīto darbu, kas ir arī Džilindžera lugas pamatā, ir par sabiedrību jeb viņas vārdiem „sūdu uz rožaina šķīvīša”. Viņa ironizē par mūsdienu glamūrīgo šarmu un maldīgajām vērtībām, kas tiek propagandētas sabiedrībā. Un tieši šāda realitāte ir lugas personāžu atspulgs.
Netipiski mazā zālē Dailes teātra režisors Dž. Dž. Džilindžers mēģina ietilpināt visu un visus. Iespējams, radot intīmāku un skatītājiem uztveramāku izrādes vēstījumu, iespējams, citas telpas aktieru izpausmēm būtu vienkārši par lielām, jo galvenais jau ir saglabāt darba ideju.
Divi jaunieši, kuri narkotiku reibumā iegūst sev jaunu identitāti, joņo pa Polijas ceļiem, cenšoties atgriezties savās iepriekšējās dzīvēs. Nolaisties tik zemu, ka pie sirds nav ne plika graša, kad par ikdienas normu ir kļuvusi tikai eksistence un nekas vairāk, kad pietrūkst pat tik elementāras vai ļoti neaizsniedzamas lietas kā mīlestība, var tikai cilvēks, kas visu ir zaudējis vai kam arī nekas nav piederējis. Kuļoties pa ikdienišķi netīra slenga piesārņotiem valodas izteicieniem, saplēstām lupatām un tirgus plastmasa maisiņiem, šķiet, ka patiesība ir kaut kur tālu, tālu un cilvēki vēlas no tās izbēgt. Bet nonākot par tālu no tās – atgriezties, lai ko tas prasītu.
Lomās: Lauris Subatnieks, Elīna Dzelme, Aldis Siliņš, Intars Rešetins, Sarmīte Rubule, Gints Grāvelis, Inga Krasovska.
Foto: Jānis Deinats, Fotocentrs
