Dr. Kriss Sinha savos pētījumos pievēršas valodas, kognitīvo spēju un kultūras mijiedarbības problemātikai. Pētījumu galvenais mērķis ir integrēt kognitīvo lingvistiku, semiotiku un sociokulturālo pieeju valodas un komunikācijas analīzē. Kopā ar kolēģiem Veru da Silvu Sinhu (Vera da Silva Sinha), Jorgu Cinkenu (Jörg Zinken) un Veinī Sampaijo (Wany Sampaio) Sinha ir pētījis telpas un laika konceptualizāciju Amazones indiāņu amondava (Amondawa) valodā.
Telpisko attiecību vārdu krājums un gramatiskās formas daudzās pasaules tautu valodās tiek lietots arī laika izteikšanai; šie novērojumi kalpo par pamatu hipotēzei, ka pastāv dabiska, universāla laika izpratne, kura lingvistiskā atveide, kas arī ir universāla, ir atvasināta no vārdu krājuma un gramatikas, kuru lieto telpas konceptualizēšanai. Taču dr. Sinhas un viņa kolēģu pētījums liek domāt citādāk. Pētot Amazones indiāņu amondava valodu, izrādijās, ka tajā gan ir sarežģīts telpisko attiecību vārdu krājums, taču amondava valodā darbības vārdiem nav laiku formu. Tajā netiek lietotas pamata skaitļa vārdu un kārtas skaitļa vārdu hronoloģijas, līdz ar to tajā nevar konceptualizēt indivīda vecumu vai mēneša vai gada kalendāru. Amondava valodā arī nav vārda, kas apzīmētu laika konceptu. Lai apzīmētu laika intervālus, amondava valodā runājošie indiāņi lieto vārdu kuara (saule), jo saules kustība nosaka gan dienas, gan gadalaiku ritējumu. Šīs valodas laika un telpas sistēma nav balstīta skaitāmās vienībās (amondava
valodā skaitļu sistēmā ir tikai divi skaitļi un maksimālā kombināciju vērtība ir četri), bet gan sabiedrības aktivitātēs, radniecībā un dabas procesu regularitātē. Tādējādi amondava valoda nepieļauj šķietami universālo “laika skaitīšanas” modeli. Amondava valodā plašais telpisko jēdzienu un lingvistisko konstrukciju inventārs, netiek izmantots, lai izteiktu laika attiecības, līdz ar to tradicionālās hipotēzes vietā Sinha ar kolēģiem piedāvā hipotēzi, kas daudz lielāku nozīmi laika un telpas konceptualizācijā piešķir sociokulturālajiem aspektiem.
Prof. dr. Kriss Sinha doktora grādu ir ieguvis Utrehtas Universitātē, Nīderlandē. Viņš ir strādājis psiholoģijas, valodu un komunikāciju u.c. fakultātēs dažādās universitātēs Lielbritānijā, Nīderlandē, Dānijā un Indijā. Sinha ir publicējis pētījumus antropoloģijā, lingvistikā, pedagoģijā, evolucionārajā bioloģijā, kā arī attīstības un kultūru psiholoģijā. Kriss Sinha ir pirmais Apvienotās Karalistes Kognitīvās lingvistikas asociācijas (UK Cognitive Linguistics Association) prezidents (2005-2007). Prof. Sinha ir viens no pasaulē vadošajiem valodas psihologiem un kognitīvlingvistiem. Viņa veikumam ir paliekoša vieta psiholoģijā, lingvistikā, komunikācijas zinātnēs un antropoloģijā, kā arī tas ir filozofiski nozīmīgs.
Profesors dr. Kriss Sinha Latvijā viesojas Britu padomes rīkotā „Darvins mūsdienās” projekta ietvaros un piedalīsies konferencē „Dzīve, dzīvība, evolūcija”, Latvijas Universitātē.
Lekcija būs angļu valodā, ieeja bez maksas.
www.kim.lv
Atbalstītāji: Kultūras ministrija, VKKF, Aizkraukles banka, Rīgas dome, pilnsabiedrība „Spīķeri”, Nordic Hotel Bellevue, LNT, Delfi, Rīgas Laiks, kultura.lv, PRO1, Pareizā ķīmija
Aviolīnija: airBaltic
Partneri: Jauno mediju kultūras centrs RIXC, Vizuālās komunikācijas nodaļa, Britu padome Latvijā, LU Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs, ¼ Satori, Skaņu mežs, Latvijas Jaunā teātra institūts, Nacionālais Kino centrs, Rīgas Kinomuzejs, NOASS, Orbīta, ASV Vēstniecība Latvijā, Dānijas Kultūras institūts Latvijā, META-KAFE u.c.
Kultūra un māksla » Dažādi
Spīķeros notiks Dr. Krisa Sinhas lekcija „Kad laiks nav telpa: laika uzbūve Amazones kultūrā”
Anna Salmane, 23.11.2009. 14:47
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekts kim?, Britu Padome un Latvijas Universitātes Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs visiem interesentiem piedāvā iespēju sestdien, 28. novembrī 18:00 kim? telpās – Spīķeros, Maskavas ielā 12/1 – noklausīties Portsmutas Universitātes valodas psiholoģijas profesora dr. Krisa Sinhas (Chris Sinha) lekciju „Kad laiks nav telpa: sociālā un lingvistiskā laika intervālu un laicisku notikumu attiecību uzbūve Amazones kultūrā”.
Lasi vēl...