Izstādē tika aicināti piedalīties dažādos medijos strādājoši mākslinieki un mākslas augstskolu studenti, galu galā žūrija saņēma 240 darbus no 178 autoriem un izstādei izvēlējās 188 darbus no 142 autoriem, ekspozīcijai dots daudznozīmīgs, provokatīvs un šiem laikiem patīkami optimistisks nosaukums – Laimīgās mākslas muzejs.
Savukārt jaunā izstāžu zāle nosaukta klasiskā vārdā Pinakotēka, to projektējuši un realizējuši vadoši latviešu arhitekti. Šī mākslas telpa ir atvērta apkārtējai videi,veidota no monolītā betona, stikla un metāla ar vērienīgām izstāžu zālēm un plašām jumta terasēm. Izstāžu zāles saimniekiem ir liels prieks, ka Pinakotēkas pirmais projekts ir vēsturiski visnoturīgākā Latvijas vizuālās mākslas kopizstāde Rudens 2009, bet nākotnē iecerēts dot iespēju eksponēties arī citiem Latvijas un ārzemju māksliniekiem, tā iekļaujot Rīgu pasaules apritē.
Rīgai neierasta, bet 21. gadsimta Eiropai raksturīga pazīme ir jaunu mākslas telpu parādīšanās ārpus ierastajiem pilsētu centriem. Arī Pinakotēka atrodas tiešā lidostas Rīga tuvumā, uz Mārupes pagasta un Rīgas robežas - Ziedleju ielā 1, pie Ulmaņa gatves. Lai potenciālajiem apmeklētājiem atvieglotu ceļu uz izstādes un jaunās kultūrtelpas apskatīšanu, katru dienu 15:00 un 16:00 no Katedrāles uz Ziedleju ielu dodas zaļš Lidostas ekspreša busiņš, bet tur iespējams nokļūt arī ar pašu transportu.
Vairāk par Pinakotēkas atrašanās vietu un nokļūšanu uz to, tāpat arī par izstādi Laimīgās mākslas muzejs un tās koncepciju lasiet http://www.msav.lv/index.php?id=763
“Ir aizliegts pārnest uz citu pleciem sava likteņa un savu bēdu smagumu. Nedrīkst sūkstīties. Vajag dziedāt, priecāties. Nelikumīga prieka vai dzīves talants – tā patiešām ir viena no kultūras vēsturiskajām vērtībām,” teicis filozofs Merabs Mamardašvili.