1983. gadā Nacionālajā teātrī ienāca Alfreda Jaunušana skolotais jauno aktieru kurss, daļa teātrī vairs nav, bet daļa izauguši par māksliniekiem, bez kuriem Nacionālo teātri šodien būtu grūti iedomāties – Dace Bonāte, Ilze Rudolfa, Ināra Slucka un Juris Lisners. Šogad viņiem visiem aprit 50, tāpēc top izrāde, ko iestudē viņu kursabiedrs Juris Rijnieks. Izvēlētā luga, ņemot vērā kursabiedriem piemītošo humora izjūtu, ir šā laika aktualitāte traģikomiskā atslēgā – viņu varoņi, tādi paši šodienas piecdesmitgadnieki, vienā dienā ir palikuši bez darba. Valsts savus pilsoņus nelaimē nepamet, un viņi nonāk bezdarbnieku kursos, lai izietu pārkvalifikāciju un pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Ko darīt, ja tu pusmūžā otrreiz nonāc skolas solā un tev piedāvā no dārznieka kļūt par sabiedrisko attiecību darbinieku, no ārsta par IT speciālistu – raudāt vai smieties? Jaunā izrāde piedāvās smieties un... dzīvot tālāk.
Lugas autors Urss Vidmers: „Topdogi” bija „Neumarkt Theater Zürich“ projekts. Es rakstīju tekstu, Folkers Hese to iestudēja – mēs no sākta gala veidojām projektu kopā. Luga ir par bezdarbniekiem – šoreiz nevis par bijušajiem „padotajiem”, bet gan bijušajiem „priekšniekiem” – topdogiem, kas agrāk sēdējuši pie varas kloķiem. Tā ir par vidējā un augstākā ranga kadriem, nevis par tiem, kuri pamatā veido lielāko daļu bezdarbnieku armijas, kas mūsdienās aug augumā. Tomēr arī mūsu lugas „varoņu” kļūst arvien vairāk.
Tie, kuri vēl nesen bija, kā likās, neaizskarami, tagad negaidot zaudē darbu, jo uzņēmumi tiek pārstrukturēti, samazināti vai vispār slēgti. Atlaišanas vilnis ir skāris arī „vadītājus”. Pēkšņi pazūd veseli menedžmenta līmeņi. Saudzēta netiek arī lielo koncernu vadība.
Luga „Topdogi” nekādā ziņā nav mēģinājums uzvelt vainu kādai no pusēm vai kādai ideoloģiskai nostādnei. Un arī otrādi – mūsu nolūks nav izraisīt līdzjūtību. Drīzāk tas ir mēģinājums radīt izpratni. Iespējams, ka luga ļaus skatītājiem labāk izprast procesus, kas daudzos cilvēkos, kas tikuši atlaisti no darba, izraisa kaunu, kaut arī viņi ļoti labi zina, ka nav „vainīgi”. Jo, kā gan cilvēki var būt vainīgi pie tā, ka tikuši atlaisti, ja rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumi arvien vairāk uzskata, ka iztiks bez cilvēkiem?
Lomās: Dace Bonāte, Ilze Rudolfa, Ināra Slucka, Juris Lisners, Ivars Puga, Voldemārs Šoriņš, Zigurds Neimanis.
