Masu komunikācijas laikmetā, kad sabiedrības vairākums neskaitāmos eksemplāros reproducē vienus un tos pašus vēstījumus, kultūras formas un izpratni par lietu kārtību, atrašanās uz robežas starp šobrīd „normālo” un nenormālo, radikāli citāda identitāte ir mākslinieka priekšrocība. Seksuāla un sociāla marginalitāte atļauj „redzēt lietas no cita skatu punkta”, kas ir priekšnosacījums kritiskam skatījumam un bieži vien arī solis uz radošu oriģinalitāti. Maksa par citādību bieži vien ir sabiedrības vairākuma neizpratne, kas viegli var pāraugt naidā.
Homoseksualitāte katoliskajā Polijā un arī diezgan aizspriedumainajā Latvijā nostāda mākslinieku radikāla protesta pozīcijās, liekot iztaujāt vispārpieņemto normu cēloņus un izpausmes formas.
Karols Radzisevskis savā mākslinieciskajā darbībā nekonstruē homoseksualitāti kā tādu, piedāvājot iespējamās alternatīvas uzvedības normas. Gluži pretēji – viņa darbi drīzāk ir spogulis, kas pavērsts pret heteroseksualitāti. Radzisevskis dekonstruē eiropeiskajā kultūrā un sabiedrības apziņā dziļi sakņoto izpratni par vīrišķību un heteroseksualitāti, īpaši uzsverot to, ka tā lielā mērā ir veidota kā negatīva identitāte – pretstats sieviešu, geju u. c. seksualitātei. Mainot ierasto maskulinitātes kodu kontekstu, autors liek paraudzīties uz to ēnas pusēm, heteroseksualitātes ikdienišķo vardarbību un vulgaritāti, kas bieži paliek nepamanīta valdošajā romantizēšanas un normatīvās noklusēšanas diskursā. Homofobija un seksuālā vardarbība ir vienas monētas divas puses.
Katrā sabiedrības slānī, pat nelielās grupās, valda atšķirīga izpratne par to, kas ir vīrieša ideāls, kā jāizpaužas vīrieša seksualitātei un kas vispār ir vīrietis. Katrā sabiedrībā dominē attiecīgajam laikmetam atbilstošs maskulinitātes modelis – ideāltips, kas atbilst sabiedrības vairākuma vispārējiem priekšstatiem. Apspēlējot noteiktas vīrišķības formas, Radzisevskis atmasko represīvos mehānismus, kuri kalpo par pamatu valdošās vīrišķības izpratnes konstrukcijai iepretim marginālajām maskulinitātes formām.
Ar savu provokatīvo vēstījumu Radzisevska māksla mijiedarbībā ar sabiedrību uzrunā iracionālās bailes, heteroseksuālās kultūras tumšo pusi. Kamēr filma „Kuprainas kalns” un citi populārās kultūras vēstījumi piedāvā romantisku homoseksualitāti kā dramatizētu heteroseksuālo attiecību variāciju, mūsdienu geju mākslinieki apzinās savas identitātes provokatīvo un mulsinošo potenciālu, izmantojot to, lai kritizētu sabiedrībā dominējošo izpratni par personas identitāti un attiecībām ar citiem indivīdiem.
Materiāla "Fag Attack Riga" autors - filosofs Toms Ķencis.
Karol Radziszewski ir mākslinieks un kurators, kas pieder seksuālo minoritāšu - homoseksuāļu - grupai un šīs sabiedrības daļas specifika, intereses un līdzāspastāvēšanas jautājumi mijiedarbībā ar sabiedrības atlikušo daļu ir tiešs mākslinieka intereses objekts. Karol Radziszewski vizuālās mākslas izpauses ir agresīvas, provocējošas, tomēr šāda šķietama pašmērķība izriet no mākslinieka spējas uz visu skatīties humora un ironijas pavadībā, lai caur sākotnējo šoku vai pat riebumu, mulsinātu un pārsteidzošā kārtā arī piesaistītu sabiedrību aizdomāties un iedziļināties pastāvošajā problemātikā.
"Fag Fighters in Riga" ir projekta "Fag Fighters" turpinājums, kas līdz šim veidots un izstādīts Varšavā, Tallinā un Amsterdamā.
02.12. plkst. 18.00 Supernovā, Krāmu ielā 3 - Karol Radziszewski stāstījums/lekcija par saviem mākslas projektiem (kuratoriālo darbību, izdevumu "DIK Fagzine" u.c.), jauna mākslinieka un mākslas izglītības institūciju attiecībām, kā arī atbildes uz auditoriju interesējošajiem jautājumiem.
Izstādi atbalsta: Institute of Adam Mickiewicz (Varšava), Reval Hotel Elizabete, Laikmetīgās mākslas centrs, NOASS, SIA „Park MV”, Foto Kvartāls, Rīgas Laiks.
Supernova*
Krāmu 3, Rīga
LV-1050, Latvija
00 371 67228837
info@super-nova.lv
www.super-nova.lv
