Programmā:
Strēlnieku laiks, ceļš uz 1919. gadu, bermontiāde, šo notikumu nozīme latviešu vēstures kontekstā (Latvijas Kara muzeja speciālista Renāra Ivanovska stāstījums),
Latviešu dzejnieki – strēlnieki: Jānis Akuraters, Edvarts Virza, Kārlis Skalbe. Strēlnieku tēma latviešu literatūrā (J. Akuratera muzeja speciālistu Mairas Valteres un Aijas Andžānes stāstījums),
Literāri dramatisks iestudējums „Iešūt sapni šinelī”: J. Akuratera muzeja teātra pulciņa „Kolumbīne un Arlekīns” izrāde. Režisore – Dace Skadiņa, asistente – Aija Andžāne. Iestudējuma literāro pamatu veido J. Akuratera dienasgrāmatas fragmenti, proza un dzeja.
1916. gadā sāka veidoties strēlnieku bataljoni, kuros pieteicās daudzi latviešu jaunās inteliģences pārstāvji – literāti un mākslinieki, viņu vidū arī dzejnieks Jānis Akuraters. 1919. gadā latviešu strēlnieki, jau būdami jaunās Latvijas pirmās armijas rindās, apliecināja savu pārliecību par tautas brīvības, valsts un, protams, līdz ar to – arī par nacionālās kultūras nepieciešamību.
Ziemassvētku kaujas, kauja Tīreļpurvā nebija vien cīņa par tautas brīvību, tā bija cīņa par ideāliem. Strēlnieku laiku atspulgi izteiksmīgi atklājas ne viena vien latviešu literāta darbos: Jāņa Akuratera, Edvarta Virzas, Kārļa Skalbes u.c.
Stāstu par strēlniekiem veido ne tikai priekšmeti, kas glabājas kara muzejā, – šineļi, medaļas un ieroči, bet arī kauju dalībnieku atmiņas. Jānis Akuraters ir atstājis nozīmīgas liecības – dienasgrāmatas, piezīmes, dzeju un stāstus par laiku, ko pavadīja strēlniekos. Balstoties uz dzejnieka atstātajām atmiņām, iespējams izveidot reālu strēlnieku ikdienas retrospekciju. Skaidri un skaudri atklājas jauno cilvēku pārdzīvojumi un sajūtas, kas, ideālos sakņotas, saskārās ar patiesām kara šausmām.
Ņemot par pamatu Jāņa Akuratera tekstus, muzeja teātra pulciņa „Kolumbīne un Arlekīns” dalībnieki kopā ar režisori Daci Skadiņu ir izveidojuši literāri dramatisku iestudējumu „Iešūt sapni šinelī”, kurā sešpadsmit jauni cilvēki mēģinās izstāstīt, izspēlēt un paši saprast strēlnieku laiku. Kā šodienas jaunietis uztver strēlnieku leģendu un 1919. gada notikumus, vai spēj droši pateikt, ka arī viņš ietu un cīnītos, ja būtu tāda nepieciešamība? Jauniešu uzburtā vīzija ir kā mozaīka, kur kopā izskanēs – dzeja, proza un atmiņas. Iemirdzēsies dzejniekam Jānim Akurateram piešķirtā strēlnieku nozīmīte un sāksies stāsti par strēlnieku kaujām, sapņiem un ikdienu...
Mēs gribētu, lai šis iestudējums radītu emocijas – vispirms jau pašos jauniešos, kas kopā ar režisori meklēs veidus, kā šodien runāt par vēsturi, – tā, lai tā būtu dzīva un sajūtama.
Papildus informācija pa tālruni 29107218 (Aija Andžāne) vai e-pastu: akuraters@memorialiemuzeji.lv vai akuratera.muz@inbox.lv
Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas domes Kultūras departaments.