Šveices fotogrāfa Bruno melnbalto foto izstāde Andrejsalā

Šķirbainās ķieģeļu sienas, no kurām vienu norobežo sarkans aizkars, romantika šarma drupačas. Līdzīgās noskaņās ieturēts mielasta galds – šampis un salmiņi.

Gar tām pat ķieģeļu sienām arī mākslinieka darbi. Uz slāņaina kartona gabaliem salīmētas melnbaltās bildes, kas uzstutētas virs pāris sienā iedzītām collīgajām naglām.

Pats fotogrāfs komunicēt nevēlas un fotografēties ne tik, tā, ka fotogrāfam nākas izmantot teju paparaci cienīgas metodes, lai iegūtu dažus nenovērtējamus kadrus un mākslas baudītāji varētu uzzināt, kurš ir tas, kas izracis jaunu bedrīti šajā krustu šķērsu izrakņātajā mākslas lauciņā.

Izpaliek tādi sīkumi kā atklāšanas cakas vai atklāsmes par izstādes koncepciju, tā ka droši varam turpināt. Patiesībā jebkādu iespringšanu izslēdz jau nosaukums – Common Stuff (Parastas lietas), jā, nekā neparasta tur nu patiešām nav. Nelielas fotogrāfijas, pustumsa, daži seju fragmenti, ak jā, pāris jūras un, kā man apgalvo Baltā kāpas ainavas, domāju, kāpai fotogrāfs i ne tuvu nav stāvējis, bet tik un tā izklausās labi, tāpēc pieņemu šo leģendu.

Klaji smilšu lauki ar pamalē briestošām daudzstāveņu zobainajām rindām, caur transportlīdzekļiem bildētas skrejošas ainavas un tādā garā. Ā, un, protams, izstādes nagla – baltā laukumā (sniegā, laikam) pie dzeloņdrātīm nostiepies sprāgonītis – miglains, neskaidras sugas piederības spalvu kumšķis ar kuplu asti.

Un tagad aizveram sarkano priekškaru un no parastām lietām atgriežamies pie neparastākām...