Franču rakstniece Brižita Alēgra ir no Provansas, Francijas dienvidu provinces, kurā acis priecē cipreses, saulespuķu lauki, okera krāsas nami, gaiss smaržo pēc olīvām un lavandām un ziemā pār pakalniem pūš mistrāls. Viņa māca angļu valodu licejā Eksanprovansā (Aix-en-Provence) un iepazīstina franču lasītājus ar tulkojumiem no angļu valodas. Divi zilacaini kaķi ir viņas labākie domubiedri darbistabā. Rakstniece ir vērotāja, viņas bloga dienasgrāmatas lappuses ir kā mazas, impresionistiskas glezniņas. Ārkārtīgi skaista un dziļa valoda. Neparasti dabas tuvplāni fotogrāfijās no nesenajiem ceļojumiem uz Islandi un Romu. Brižitas vārds – Allègre – latviešu valodā nozīmē ‘dzīvelīgs, ņiprs, mundrs’, un tikpat izteiksmīgs un spilgts ir viņas rakstības stils.
2008. gadā iznākusi Brižitas pirmā grāmata „Senomagī spoki” (Les fantômes de Senomagus) – astoņpadsmit stāstu krājums, kas paver durvis uz citu – aizgājēju pasauli, robeža starp kuru, izrādās, nemaz nav tik strikti novelkama. Viegliem vārdu pieskārieniem, nezaudējot ironiju un sarkasmu, Brižita Alēgra ļauj ieskatīties savos varoņos, brīžiem kā spogulī ieraudzīt viņu „skeletiņus skapī”, veidojot Provansas ciemata nedaudz maģisko pasauli.
Gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieks Levans Beridze dzimis 1963. gadā Tbilisi. Pēc vācu valodas un literatūras studijām Gruzijā viņš dodas uz Berlīni, kur 33 gadu vecumā uzraksta pirmo stāstu vācu valodā. Par Levana stāstiem Pēters Hendke raksta: „Šo stāstu ritms un izteiksme ir ļoti suverēni, ļoti spēcīgi un poētiski, tie nav prāta samocīti, tie nav „produkts”, lietas autora rokās iegūst bezsvara stāvokli un iegūst jaunas kontūras.” Kā iespējams citā valodā dzimušam tik lieliski rakstīt vācu valodā?
Levans saka: „Ļaudis domā, ka runāt citā valodā nozīmē zināt vārdus, bet īstenībā vajag uzminēt valodas dvēseli. Tomass Manns reiz teica: „Viņš pārāk gramatiski runā vācu valodā, viņš laikam ir ārzemnieks.” Tas nozīmē, ka ārzemnieks ir uzvilkts valodā, bet ar uzvilktu valodu tu neko neuzrakstīsi, valodā vajag būt brīvam, un sasniegt brīvību citā, ne dzimtajā valodā ir dubulta brīvības pakāpe.”
Levans saņēmis prestižo Huberta Burdas rakstniecības stipendiju un 16 gadus dzīvojis Berlīnē, kur pilnībā izbaudījis brīvmākslinieka bohēmu, palaikam zīmējot portretus uz ielām, dzīvojot pretī sabiedrības likumiem. Paralēli rakstījis doktora disertāciju par Rilkes dzeju. Tagad, atgriezies Tbilisi, Levans vācu valodā raksta romānu „Fora” – daudzslāņainu, valodas ritmā filigrānu un lakonisku vēstījumu par handikapu, ko vājākam piešķir stiprākais, ko indivīdam piešķir zemapziņa, ko rietumu pasaulei piešķir mežonīgie austrumi. Fragmentu no „Foras” Levans Beridze lasīs Prozas lasījumos.
Igauņu rakstnieks, diplomāts un politiķis Jāks Jeerīts dzimis 1947. gadā. Jaunībā bijis hipijs, vēlāk Igaunijas Rakstnieku savienības ierēdnis, 1990.–1992. gadā Igaunijas pārejas laika parlamenta deputāts. Kopš 1993. gada – Igaunijas vēstnieks Somijā, Itālijā, Maltā, Kiprā, Ņujorkā (ANO), 2004.–2005. gadā Igaunijas aizsardzības ministrs, kopš 2006. gadā Igaunijas vēstnieks Latvijā.
Pirmā Jeerīta grāmata iznāca 1975. gadā. Kopumā publicējis 15 dzejas, prozas un bērnu grāmatas, rakstu un eseju krājumus, saņēmis dažādus literāros apbalvojumus. 2009. gadā Latvijā iznākusi Jāka Jeerīta dzejas izlase „CD” Guntara Godiņa atdzejojumā, „Karogā” publicēti dzejoļi un noveles Maimas Grīnbergas tulkojumā, portālā „Satori” lasāma Ingmāras Balodes intervija ar rakstnieku.
Austriešu rakstnieks Aleksandrs Pērs dzimis 1971. gadā Zalcburgā. 1990. gadā beidzis Tirdzniecības akadēmiju (HAK), pēc tam studējis ģermānistiku, filozofiju un publicistiku. Šobrīd viņš ir neatkarīgs autors un žurnālists, raksta publikācijas avīzēm un žurnāliem, vada radošās rakstīšanas meistardarbnīcas. Aleksandra Pēra darbi publicēti literārajos žurnālos un antoloģijās.
Antoloģijā Austern im Schnee und andere Sommergeschichten („Austeres sniegā un citi vasaras stāsti”) starp 11 autoru darbiem ir arī Aleksandra Pēra publikācija. Autors piedalījies daudzos lasījumos Austrijā, Anglijā, Lietuvā, Slovēnijā, Maķedonijā un Itālijā. 2009. gada jūlijā Aleksandrs Pērs strādāja Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju namā Ventspilī.
Aleksandram Pēram līdz šim iznākušas trīs grāmatas: “Zeme zem viņiem” (Land unter ihnen, 2005), “Leo Perucs” (Leo Perutz, 2007), “Baltijas jūras elpa” (Ostseeatem, 2008), par kurām rakstnieks saņēmis arī vairākas literārās prēmijas.
